Atklājumi.lv

Tārpi ātri izstrādā imunitāti pret pesticīdiem

Lisabonas universitātes Zinātnes fakultātes un Instituto Gulbenkian de Ciencia zinātniekiem izdevies eksperimentāli pierādīt, ka tārpi Caenhorabditis elegans jau pēc 20 paaudzēm jeb 80 dienām kļūst izturīgi pret pesticīdiem.

Pētījuma vadītāja Patrīcija Lopesa, kopā ar kolēģiem novēroja 20 C. elegans paaudžu nomaiņu lauksaimniecībā plaši piemērotā pesticīda levamizola vidē. Levamizols, iedarbojoties uz parazītu un kaitēkļu nervu sistēmu, izsauc to nāvi, kā arī, saņemts mazākās devās, ietekmē mobilitāti un vairošanos.

Biologi konstatēja, ka levimazols ievērojami samazina tārpu vairošanos un kopējo tēviņu daudzumu - tie gandrīz izzuda no populācijas, 10. paaudzē nokrītoties līdz 0%. Pētnieki uzskata, ka tēviņu daudzums samazinās nevis tāpēc, ka levimazols uz tiem iedarbojas spēcīgāk nekā uz mātītēm, bet tāpēc, ka mobilitātes zudums neļāva tiem atrast partneri.

Tomēr tieši 10. paaudzē tārpi pārvarēja levimazola iedarbību un populācija sāka atjaunoties, tēviņu daudzumam jau 20. paaudzē sasniedzot sākotnējo apjomu - 30%. Tārpi varēja izdzīvot bez tēviņiem, jo C. elegans ir hermafrodīti - daļa īpatņu ir divdzimuma un spēj vairoties, sapārojoties ar jebkuru savas sugas pārstāvi.

Ievietojot levimazolam piemērojušos tārpu atpakaļ tīrā, no pesticīdiem brīvā vidē, zinātnieki novēroja, ka, par spīti cerētajam, tārpiem tas nerada ne mazākās izdzīvošanas grūtības. Līdz ar to nācās secināt, ka arī dalītās izsmidzināšanas metode - atstājot uz lauka no pesticīdiem brīvas joslas - nekādi nevar palielināt ķīmisko aizsarglīdzekļu efektivitāti.

Lisabonas universitātes darba grupas vadītāja Sara Magalhães teica: "Daudzas sugas, piemērojoties lauksaimniecībā plaši piemērotajiem pesticīdiem un antibiotikām, izstrādājušas noturību pret šīm vielām. Viena no iespējām to novērst ir tā izmainīt kaitēkļu genomu, lai tas vairs nespētu nodrošināt noturības izveidošanos. Savā eksperimentā mēs pārbaudījām, kā pesticīdu noturību varētu ietekmēt tādi faktori, kā nestabili vides apstākļi, populācijas apjoms un ģenētiskā informācija."

Iegūtās ziņas zinātnieki izmantos, lai turpinātu pētīt, kā panākt, lai kaitēkļiem neveidotos noturība pret ķimikālijām. Nav gan skaidrs, kā pētnieki iedomājas (ja arī atrastu gēnu inženierijas metodi, kā novērst noturības izstrādāšanos) ģenētiski modificēt pasaules kaitēkļu populāciju tā, lai šīs izmaiņas skartu tikai pašus kaitēkļus, nevis citas sugas.