Atklājumi.lv

Pesticīds DDT var radīt nopietnas vielmaiņas problēmas sievietēm

ASV zinātniekiem izdevies pierādīt, ka 20.gadsimta vidū plaši izplatītā insekticīda DDT iedarbība uz peļu mātītēm grūtniecības laikā un to pēcnācējiem ir saistīta ar paaugstinātu holesterīna līmeņa, aptaukošanās, kā arī ar cukura diabēta attīstības risku. Turklāt – lai gan DDT šobrīd legāli izmantot lielākajā daļā valstu vairs nav iespējams, tā radītās sekas var būt jūtamas joprojām.

Kalifornijas universitātes (ASV) zinātnieku izstrādātā pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „PLOS ONE”.  

DDT straujā slava un noriets

DDT jeb pilnajā nosaukumā dihlordifeniltrihloretāns ir ķīmiska viela, kas pagājušā gadsimta 40.-60.gados tika plaši izmantota cīņā pret kaitēkļiem un kā līdzeklis lauksaimniecības kultūru aizsardzībai. Pirmo reizi DDT kā insekticīdu izmantoja 1939.gadā. Otrā Pasaules kara laikā tas ieguva popularitāti kā līdzeklis cīņai pret insektiem, kas izplatīja malāriju, tīfu un citas bīstamas slimības, savukārt 60.gados DDT sāka lietot arī lauksaimnieki, lai mazinātu kaitēkļu radītos zaudējumus.

Vēlāk pasaulē notika plašas diskusijas par DDT toksiskumu un negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi. Kā viena no zināmākajām personām, kas sabiedrības redzeslokā izvirzīja ne tikai DDT, bet citas pesticīdu radītās problēmas, jāmin Reičela Karsone (Rachel Carson). Karsone 1962.gadā uzrakstīja grāmatu „Silent Spring”, rosinot jaunas, „zaļi domājošas” sociālās kustības veidošanos un pievēršot ne tikai zinātnieku, bet arī vidusmēra iedzīvotāju uzmanību pasaules ekoloģiskajām problēmām. Pateicoties plašajai neapmierinātībai un pētījumiem, kas apstiprināja DDT toksiskumu, pakāpeniski vielas lietošanu sāka aizliegt.

DDT paaugstina vielmaiņas problēmu risku sievietēm

Neskatoties uz to, ka DDT ietekme uz veselību un vidi ir plaši pētīta, jaunais, Kalifornijas universitātes zinātnieku izstrādātais pētījums ir pirmais, kurā izdevies gūt apstiprinājumu pieņēmumam, ka DDT var radīt nopietnas vielmaiņas problēmas sievietēm.

Lai gan insekticīds DDT lielā daļā pasaules ir aizliegts, piemēram, Latvijā to aizliegts ievest, izplatīt un lietot kopš 1967.gada, Lielbritānijā - kopš 1986.gada, veselībai bīstamo pesticīdu joprojām izmanto malārijas kontrolei valstīs, kur malārijas odi ir nopietna problēma, piemēram, Indijā un Dienvidāfrikā.

Lai noskaidrotu, kādas sekas uz attīstības valstu iedzīvotāju veselību atstāj DDT smidzināšana malārijas kontroles nolūkos, zinātnieki izmantoja peles. Dzīvnieki saņēma līdzīgu DDT daudzumu, kā cilvēki, kas mīt malārijas skartajos reģionos. Pētījuma gaitā zinātniekiem izdevās novērot, ka insekticīda iedarbība uz pelēm palēnināja dzīvnieku vielmaiņu un mazināja to adaptēšanās spējas zemākām temperatūrām.

Pētījuma vadītāja, Mišela la Merila (Michele La Merrill), komentējot iegūtos rezultātus, norādījusi, ka: „Mums, kā zīdītājiem ir nepieciešams regulēt savu ķermeņa temperatūru, lai pielāgotos apkārtējiem apstākļiem un izdzīvotu. Pētījumā mēs atklājām, ka DDT mazināja sieviešu dzimuma peļu spēju ģenerēt ķermeņa siltumu, un, tā kā uzņemtās kalorijas netiek izlietotas siltuma ražošanai, tās uzkrājas.” Kaloriju uzkrāšanās, savukārt noved pie aptaukošanās un citām veselības problēmām.

Vēl amerikāņu zinātnieki noskaidrojuši, ka peļu mātīšu ķermeņa reakcija uz DDT ir daudz manāmāka nekā tēviņiem – peļu mātītēm DDT iedarbības rezultātā pieauga aptaukošanās un 2.tipa cukura diabēta risks, pieauga holesterīna līmenis, savukārt tēviņiem tika novērots tikai glikozes līmeņa pieaugums.

Pagaidām pētniekiem nav izdevies noskaidrot, kas nosaka atšķirības starp abu dzimumu reakcijām. Pētījuma autori norādījuši, ka skaidrībai šai jautājumā nepieciešami vēl papildus pētījumi. Neatbildēto jautājumu par toksiskā insekticīda dabu ir vēl daudz, piemēram, populārs ir arī apgalvojums, ka DDT ir saistīts ar dažādām vēža saslimšanām, īpaši – krūts vēzi, taču līdz pat šim brīdim neapstrīdamu pierādījumu šai sakarībai zinātnieki vēl nav guvuši.

Neskaidro jautājumu daudzums vēl vairāk mudina domāt par to, vai būtu pieļaujama DDT lietošana jebkādos apstākļos, ja nav drošas informācijas par iespējamām sekām.

DDT – vai mūsdienās problēma tikai attīstības valstīs?

DDT insekticīda lietojuma aizliegums diemžēl nenozīmē, ka tā atstātās sekas šobrīd izjūt tikai valstis ar malārijas problēmām. Nepatīkamās sekas var nākties izjust arī attīstīto valstu iedzīvotājiem – kā norādījuši pētījuma autori, šobrīd cilvēki, kas dzimuši laikā, kad DDT lietošana vēl nebija aizliegta, ir sasnieguši vidēja vai vēla brieduma gadus, proti, dzīves posmu, kad problēmas ar vielmaiņu kļūst manāmākas.

Attēls: DDT izsmidzināšana uz lauka 1953.g. Avots: wikimedia.org.

Avots: news.ucdavis.edu

Etiķetes:{tortags,1022,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.