Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pasaules 'zaļākās' pilsētas

Detaļas: Publicēts 13 Oktobris 2015; Autors Agnese Reķe

Pasaules urbanizācijas tendences ir neapturamas – pilsētās mitinās aizvien vairāk un vairāk cilvēku. Ja 1900.gadā par pilsētniekiem sevi varēja dēvēt vien 13% pasaules iedzīvotāju, 20.gs. 50.gados pilsētās mitinājās jau 29%. Kopš 2007.gada pilsētās dzīvo jau vairāk nekā 50% pasaules iedzīvotāju. Prognozē, ka līdz 2050.gadam šis rādītājs varētu sasniegt pat 70%.

Tiek lēsts, ka šobrīd pilsētas ir atbildīgas par 60-80% siltumnīcas gāzu emisiju Zemes atmosfērā, 75% patērēto dabas resursu un aptuveni 50% no kopējā saražoto atkritumu daudzuma.

Ņemot vērā urbanizācijas tempus, šobrīd ir ļoti svarīgi strādāt pie tā, lai padarītu augošās pilsētas videi draudzīgākas. Kurām pilsētām tas līdz šim ir izdevies vislabāk?
Vienprātīgas atbildes nav. Atkarībā no izvēlētajiem vērtēšanas kritērijiem, līderes dažādos sarakstos ir atšķirīgas, taču ir vairākas pilsētas, kuras teju vienmēr gozējas pasaules zaļāko pilsētu galvgalī. Šoreiz tieši par tām – pilsētām, kuras kā paraugu veiksmīgai videi draudzīgo iniciatīvu īstenošanai izraudzījies ne viens vien autors.

Reikjavīka, Islande

Reikjavīka pasaules videi draudzīgāko pilsētu pirmajā trijniekā gozējas gandrīz vienmēr.

Pasaules videi draudzīgāko pilsētu starpā tai palīdz nokļūt tās izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums – Islande atrodas seismiski aktīvā zonā, kurā ir bagātīgi pieejama Zemes dzīļu siltuma jeb ģeotermālā enerģija. Islande šo dabas dāvanu nekavējas izmantot – viss Reikjavīkas 120,000 iedzīvotājiem nepieciešamais siltums un enerģija tiek saražota ģeotermālajās spēkstacijās.

Vērā tiek ņemta arī jau vairākus gadus Reikjavīkā aizsākta iniciatīva, kuras rezultātā plānota sabiedrisko transportlīdzekļu nomaiņa pret tādiem, kas darbināmi ar ūdeņradi (rezultātā tie atmosfērā emitē tikai ūdens tvaikus).

Runājot par nākotnes iecerēm, Reikjavīkas pārstāvji paziņojuši, ka līdz 2050. gadam plāno pilsētu pilnībā atbrīvot no fosilā kurināmā.

Portlenda, ASV

Arī ASV Oregonas štata pilsēta Portlenda, līdzās Reikjavīkai, ne vienu reizi vien dažādos sarakstos parādījusies kā viena no videi draudzīgākajām pilsētām pasaulē.
Portlendā tiek aktīvi strādāts pie zaļā dzīvesveida popularizēšanas. Līdz šim veiktās aktivitātes ir devušas lieliskus rezultātus – šobrīd vairāk nekā 25% Portlendas iedzīvotāju uz darbu dodas ar sabiedrisko transportu, divriteni vai mašīnā, ko dala kopā ar vēl citiem cilvēkiem. Ielu apgaismojumam pilsētā tiek izmantotas videi draudzīgās LED spuldzītes.

Portlenda vides aizsardzības vēsturē iegājusi kā pirmā pilsētas ASV, kas apstiprināja klimata pārmaiņu rīcības plānu un ierobežoja nekontrolētu pilsētas izplešanos, kas ir liela problēma citās lielajās pilsētās.

Vankūvera, Kanāda

90% no Vankūveras iedzīvotājiem nepieciešamās enerģijas šobrīd tiek saražoti hidroelektrostacijās. Atlikušos 10% lielākoties iegūst, izmantojot vēja, Saules un viļņu enerģiju. Vankūvera ir pazīstama arī ar inovatīvām, videi draudzīgām tehnoloģijām. Piemēram, pilsētā uzstādītas atkritumu urnas ar presēšanas funkciju, kas darbojas ar Saules bateriju enerģiju. Jaunās urnas ir parasto atkritumu konteineru lielumā, bet tajās ietilpst līdz pat 5 reizēm vairāk atkritumu, līdz ar to konteineri ir jātukšo ievērojami retāk, mazinot atkritumu izvešanas radīto piesārņojumu.

Attiecībā uz nākotni, Vankūvera latiņu ir uzstādījusi ļoti augstu – 2012.gadā tā aizsākusi plānu, lai līdz 2020.gadam kļūtu par pasaules zaļāko pilsētu.

Kopenhāgena, Dānija

Dānijas galvaspilsētā vairāk nekā 1/3 (pēc dažiem avotiem pat 50%) iedzīvotāju ikdienā pārvietojas ar divriteni. Turklāt pilsētai ir lieliska sabiedriskā transporta sistēma – gandrīz visi Kopenhāgenas iedzīvotāji dzīvo līdz 350m attālumā no sabiedriskā transporta. Pateicoties labajai velo infrastruktūrai un veiksmīgajai sabiedriskā transporta sistēmai, pilsētā ir ievērojami mazinājies automašīnu radītais piesārņojums.

Lielu daļu no Kopenhāgenā patērētās enerģijas sastāda vēja enerģija. Kopenhāgenai ir ievērojami mazāks CO2 izmešu rādītājs nekā citām Eiropas lielajām pilsētām, un nereti tā tiek dēvēta par Eiropas zaļāko pilsētu.

Kopenhāgena ir uzstādījusi mērķi līdz 2025.gadam kļūt par pirmo klimata neitrālo galvaspilsētu pasaulē ar nulles oglekļa pēdas nospiedumu.

Sanfrancisko, ASV

Sanfrancisko ir plaši pazīstama ar saviem panākumiem atkritumu apsaimniekošanā - vairāk nekā ¾ atkritumu, ko rada Sanfrancisko iedzīvotāji, tiek pārstrādāti. Kopš 2007.gada Sanfrancisko ir aizliegti nepārstrādājamie plastikāta maisiņi, kā rezultātā ik gadu atkritumos nonāk par 100 miljoniem maisiņu mazāk. Pilsētā tiek nopietni strādāts arī pie gaisa kvalitātes. Gandrīz 20% pilsētas teritorijas ir atvēlēti zaļajām teritorijām, un pēdējo gadu laikā Sanfrancisko kļuvusi arī par vienu no līderēm elektroautomobiļu nozarē.

Nākotnē Sanfrancisko plānots uzlabot energoapgādi, aizvien lielāku uzsvaru liekot uz Saules un vēja enerģiju.

Malme, Zviedrija

Kā viena no Eiropas videi draudzīgākajām pilsētām atzīta arī Zviedrijas pilsēta Malme.

Malme var lepoties ar to, ka ir nodrošinājusi mājokļus 10,000 cilvēkiem un darba vietas 20,000 cilvēkiem ar atjaunojamo energoresursu apgādi. Pilsētā tiek izmantota gan vēja, gan Saules, gan ūdens enerģija. Daudzas ēkas ir celtas no ilgtspējīgiem materiāliem. Īpaši piedomāts arī pie ēku energoefektivitātes.

Kuritiba (Curitiba), Brazīlija

Kuritiba ir atzīta par vienīgo pilsētu Dienvidamerikā, kur zaļo iniciatīvu rādītājs ir virs pasaules vidējā līmeņa.

Jau 1960.gados šeit tika attīstīta veiksmīga sabiedriskā transporta sistēma, kā rezultātā pilsētā ir viens no labākajiem gaisa kvalitātes rādītājiem. 80.gados Kuritibā tika attīstīta arī veiksmīga atkritumu pārstrādes programma, un šobrīd tiek pārstrādāti 70% no kopējā pilsētā saražoto atkritumu daudzuma. Tāpat pilsētā ir ļoti daudz zaļo teritoriju, mežu un parku.