Atklājumi.lv

Pesticīdi mijiedarbojas, vairākkārt palielinot toksisko ietekmi

Izdevuma Environmental Health Perspectives 2009. g. marta numurā publicēts raksts, kas sniedz liecības par vairāku pesticīdu maisījuma nelabvēlīgo sinerģētisko ietekmi uz lašu populāciju ASV Klusā okeāna piekrastes upēs.

Vašingtonas Valsts universitātes Pārtikas un Vides kvalitātes laboratorijas pētnieki eksperimentāli pārbaudīja, kā dažādas Kalifornijas un Klusā okeāna Ziemeļrietumu piekrastes ūdenstilpnēs visbiežāk sastopamo pesticīdu - diazinona, malatīna, hlorpirifosa, karbarila un karbofurāna kombinācijas ietekmē lašu smadzenēs svarīga enzīma - acetilholinesterāzes veidošanos.

Bija zināms, ka noteiktās devās šīs vielas aizkavē enzīma veidošanos, kā rezultātā zivju smadzenēs uzkrājas acetilholīns, kas ietekmē uzvedību un gala rezultātā izraisa to bojāeju.
Zinātnieki sagatavoja 30 dažādas kombinācijas no divām vielām, kurām vienkārši summējot iepriekš zināmo atsevišķo ķīmikāliju iedarbību teorētiski vajadzēja pastiprināt enzīma metabolizācijas aizkavēšanos par 10%, 29% vai 50%. Kontrolgrupa tika pakļauta tikai atsevišķu pesticīdu ietekmei. Trīs vai vairāk vielu kombinācijas eksperimentā netika izmantotas.

Pēc 96 stundu iedarbības izrādījās, ka gandrīz katrai kombinācijai (20 no 30) piemita sinerģētiska ietekme, kas izpaudās no aptuveni 20% līdz pat 90% (5 gadījumos) spēcīgākā iedarbībā nekā iepriekš tika paredzēts. 3 kombinācijas bija tik indīgas, ka laši nobeidzās 24 stundu laikā. Salīdzinājumam, no kontrolgrupas nenomira neviens dzīvnieks.

Pētnieki atzīmē, ka sinerģētiskais efekts pieauga līdz ar ekspozīcijas ilgumu. Turklāt dati liecina, ka dažām kombinācijām tas varētu iestāties arī pie mazākām devām.

Pētījuma autori atgādina, ka 2007. g. veiktos pārbaudes mērījumos ASV tika konstatēts, ka vairāk nekā 90% ūdens paraugos no pilsētu, lauku un jaukta tipa ūdenstilpnēm atrodami 2 vai vairāk pesticīdi - atliekas no valsts lauksaimniecībā ik gadus izmantotajiem 1,2 miljardiem mārciņu ķīmikāliju.

Zinātnieki uzskata, ka nepieciešami papildu pētījumi ar dzīvu zivju izmantošanu, jo īpaši tāpēc, ka iegūtie rezultāti netika prognozēti, vadoties no studijām in vitro - laboratoriju mēģenēs ārpus dzīvajiem organismiem. Svarīgi būtu atklāt zemāko līmeni, kādā pesticīdi spēj veidot savstarpēji iedarbīgas kombinācijas un gadījumā, ja šis līmenis atbilst apdraudēto lašu dzīvotnēs atrodamajam, to vajadzētu ņemt vērā regulatoriem, nosakot vidē pieļaujamās koncentrācijas.

Attēls: Wikipaedia Creative Commons.

Avots:

http://www.ehponline.org