Atklājumi.lv

2010.gadā Meksikas līča naftas noplūdes likvidēšanas darbos izmantotās ķimikālijas 52 reizes palielinājušas katastrofas toksisko ietekmi uz vidi

Ja 2010.gada pavasarī - vasarā notikusī aptuveni 5 miljonu barelu naftas noplūšana no korporācijas British Petrolium izstrādātā dziļūdens urbuma Meksikas līcī pie ASV piekrastes tiek atzīta par pašu lielāko ekoloģisko katastrofu visā naftas ieguves industrijas vēsturē, tad, atbilstoši Džordžijas Tehnoloģiju institūta (ASV) un Akvakalientes Autonomās universitātes (Meksika) ekologu pētījumam, vēl jo sliktāku to padarīja izplūdušā "melnā zelta" savākšanas darbos izmantotie divi miljoni galonu dispersentu. Raksts par pētījumu publicēts žurnāla Environmental Pollution tīmekļa versijā un tiks iespiests izdevuma 2013.gada februāra numurā.

Eksperimentos zinātnieki izmantoja no Deepwater Horizon platformas urbuma noplūdušo naftu un British Petrolium pielietoto dispersentu Corexit 9500A. Maisījuma iedarbība tika pārbaudīta uz piecām eimetazoju apakšvalstij piederošām sīkdzīvnieku - virpotāju (Rotifera) - Brachionus plicatilis sugām. Pārbaudei tika izvēlēti tieši virpotāji, jo tie ātri un ļoti jūtīgi reaģē pret toksikantiem, kas ir īpaši svarīgi ekotoksicitātes pētījumos, izvērtējot jūras piesārņojuma apmērus un iespējamo ietekmi uz vidi. Ne mazāk svarīgs ir apstāklis, ka virpotāji, atrodoties Meksikas līča barības ķēdes apakšā, veido būtisku planktona sastāvdaļu. No virpotājiem pārtiek garneles, sīkie krabji un zivju mazuļi, no tiem, savukārt, jau lielāki jūras dzīvnieki, tādējādi, efektam ātri pārvietojoties pa barības ķēdes kāpnēm, virpotāju populācijas sabrukuma sekas ātri izjutīs arī tās virspusē esošie lielie okeāna plēsoņas.

Pētījumā atklājās, ka, samaisot naftu ar dispersentu, iegūtās mikstūras toksicitāte (resp. B.plicatilis mirstība), salīdzinot ar katras atsevišķās vielas iedarbību, palielinās 52 reizes. Uz visām eksperimentā izmantotajām sugām maisījums iedarbojās aptuveni vienādi. Turklāt, tikai 2,6% naftas un dispersentu mikstūra samazināja virpotāju olu izšķilšanos par 50%.

"Dispersenti ir apstiprināti kā palīglīdzekļi naftas piesārņojuma savākšanā un tos plaši pielieto katastrofu gadījumos," - stāsta pētījuma vadošais autors no AAU Roberto-Riko Martiness, "taču mums ir vājš priekšstats par to toksicitāti." "Mūsu pētījums norāda, ka darbībās, kas sekoja Macondo iegulas urbuma sprādzienam, toksicitātes pieaugums netika pienācīgi novērtēts."

"Tagad atliek noteikt vai ieguvumi no naftas dispersijas, izmantojot Corexit, ir lielāki nekā zaudējumi, ko rada maisījuma toksicitātes pieaugums," - saka Džordžijas universitātes Bioloģijas skolas profesors Terijs Snells (Terry Snell). "Iespējams, mums jāļauj naftai izkliedēties dabīgā veidā. Tas var prasīt vairāk laika, bet atstās mazāk toksisku ietekmi uz jūras ekosistēmām." Snells cer, ka viņu darbs ierosinās arī citus zinātniekus sākt pētīt naftas un dispersentu ietekmi uz jūras barības ķēdēm un iznākumā uzlabos rīcības modeļus nākotnē iespējamo naftas noplūžu seku novēršanā.

Jau drīz pēc katastrofas Corexit augstajai toksicitātei un šīs ķimikālijas izmantošanas nelietderīgumam no ekoloģiskās drošības viedokļa uzmanību pievērsa nevalstiskā organizācija "Bioloģiskās daudzveidības centrs" (BDC). Organizācija, kas pieprasa pieņemt starptautisku aizliegumu jaunu dziļūdens naftas urbumu ierīkošanai, savā mājas lapā raksta, ka British Petrolium no ASV Vides aizsardzības aģentūras (EPA) apstiprinātajiem 18 dispersentiem izvēlējās lietot tieši vienus no toksiskākajiem un mazefektīvākajiem - Corexit 9500A un Corexit 9527A.

BDC norāda, ka septiņi no minētajiem 18 dispersentiem ir atzīti kā mazāk toksiski par Corexit, tostarp dažu toksicitāte ir mazāka pat 10 reižu. Seši no septiņiem videi drošākajiem dispersentiem, tos pielietojot jēlnaftas noplūdes novēršanā Dienvidluiziānā izrādījās arī daudz efektīvāki nekā Corexit. No šiem sešiem divi bija 100% efektīvi, salīdzinot ar Corexit produktu 55% un 63% efektivitāti. BDC uzsver, ka, lai gan Corexit dispersenti ir saņēmuši EPA lietošanas apstiprinājumu, to izmantošana, ņemot vērā pierādījumus par toksicitāti jūras iemītniekiem, kas dzīvo uz klinšainām gultnēm, kopš 1998.gada ir aizliegta Lielbritānijā.

Skaidrojot, kāpēc Deepwater Horizon katastrofas seku likvidēšanā tika izmantoti tieši Corexit produkti nevis kādi citi, videi draudzīgāki un iedarbīgāki dispersenti, BDC norāda uz šīs ķimikālijas ražotāja Nalco Co. saikni ar naftas industriju. 1990.gados Nalco veidoja kopuzņēmumu ar Exxon Chemical Company un tās valdes locekļi un izpilddirektori iepriekš bija strādājuši Exxon un BP. Nalco noplūdes novēršanas vajadzībām BP pārdeva dispersentus par miljoniem dolāru, turklāt, kad vairāki naftas savākšanā nodarbinātie strādnieki saindējās ar šiem produktiem, kompānija atteicās atklāt Corexit sastāvdaļas. Vienlaikus, nonākot konfliktā ar ASV federālo valdību, BP noraidīja EPA prasību aizvietot Corexit ar kādu mazāk toksisku un efektīvāku dispersentu. Neilgi pēc tam BP gan ievērojami samazināja dispersentu pielietošanu naftas savākšanas darbos.

Augšējā attēlā: Rotifera mātīte ar naftas un dispersenta mikstūru piesārņotā vidē. Avots: Džordžijas tehnoloģiju institūta publicitātes foto.

Avoti:
Roberto Rico-Martínez, Terry W. Snell, Tonya L. Shearer. Synergistic toxicity of Macondo crude oil and dispersant Corexit 9500A® to the Brachionus plicatilis species complex (Rotifera) // Environmental Pollution. Published online: November 26, 2012.
gatech.edu
biologicaldiversity.org