Atklājumi.lv

Moderno epidēmiju slepenie aģenti: teflons

Nepiedegošas pannas, katli, gludekļi un gludināmie dēļi, taukus neuzsūcošs pārtikas iesaiņojums, ūdensizturīgie apģērbi un traipus atgrūdošie aerosoli, Teflon, GoreTex, Scotchgard, Stainmaster, kā arī citu zīmolu sadzīves un industriālie izstrādājumi un vielas, kurās izmanoti perfluorināti - īpaši ķīmiski savienojumi, kas ir izturīgi pret temperatūru, novērš rūsēšanu, atgrūž ūdeni un eļļu - visas šīs lietas daudziem no mums joprojām šķiet kā brīnumaini un slavējami tehniskā progresa sasniegumi.

Taču izrādās, ka arī šie, nu jau par ierastu un neatņemamu ikdienas sastāvdaļu kļuvušie ieguvumi, kuri atvieglo daudzas rūpes un ļauj vairāk baudīt dzīves priekus, līdzīgi kā virkne citi modernās industriālās pasaules būvķieģelīši, nebūt nav tik nevainīgi, kā pirmajā brīdī šķiet. Par teflona (politetrafluoroetilēna - PTFE), viena no visplašāk izmantotajiem perfluorinātiem, izejvielas un, sekojoši, arī sabrukšanas produkta - perfluoroktanoīdskābes (PFOA, sauktas arī par C8) - kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību plašākai sabiedrībai ir zināms jau vairāk nekā desmit gadus. Tomēr, tikai pirms nepilniem diviem gadiem neatkarīga, jau 2005.g. PFOA piesārņojuma ietekmes izpētei izveidota zinātnieku komisija atzina, ka pastāv iespējama saikne (un politkorektās zinātnes valodā tas nozīmē, ka pierādījumi sakrājušies tik daudz, ka tos vairs nevar neņemt vērā) starp paaugstinātu PFOA līmeni cilvēku asinīs un vairākām ļoti smagām saslimšanām, tostarp audzējiem un vairogdziedzera darbības traucējumiem.

Papildu bažas tagad izraisa dāņu mediķu ilgtermiņa pētījums, kura rezultāti publicēti žurnāla "Human Reproduction" 2013.g. 12. numurā. Pētījuma rezultāti liecina, ka jo lielāka PFOA ietekme uz embriju (to nosaka mātei grūtniecības laikā izmērot PFOA līmeni asinīs), jo lielāka iespējamība, ka meitām aizkavēsies pirmo mēnešreižu iestāšanās. Šāda sakarība zinātniekiem rada aizdomas, ka PFOA negatīvā ietekme, vielas daudzumam cilvēku asinīs pieaugot, varētu izpausties arī citos reproduktīvās sistēmas traucējumos, tai skaitā neauglībā. Ne mazāk satraucošs ir arī cits, 2013.g. publicēts pētījums, kurš pierāda, ka PFOA un tai līdzīga viela PFOS cilvēkiem in vivo ietekmē ar holesterīna metabolismu saistītu gēnu ekspresiju. Tas nozīmē, ka perfluorināti var būt ārējs faktors paaugstināta holesterīna līmeņa esamībai asinīs, kas ir vispāratzīts riska faktors saslimšanām ar sirds un asinsvadu slimībām.

Visuresošs piesārņojums

Neskatoties uz ražotāju apgalvojumiem par to izgatavoto izstrādājumu drošību, vides aizsardzības prasību ievērošanu ražošanas procesā un teflona noturību pret sabrukšanu, PFOA un tai radniecīgs savienojums - PFOS, kā arī citas līdzīgas, fluoru saturošas organiskas vielas šodien ir atrodams praktiski visu industriālo valstu iedzīvotāju asinīs (ASV vidēji, 4 ng/mL) .

Par piesārņojuma avotiem tiek uzskatītas gan gruntsūdeņos un no turienes dzeramajā ūdenī nonākošās industriālās noplūdes, gan pārtika, gan arī šī raksta pirmajā rindkopā uzskaitītie mājsaimniecības priekšmeti. Precīzs piesārņojuma avotu īpatsvars gandrīz nekur nav zināms. Pateicoties stiprajām ķīmiskajām saitēm, kas perfluorinātos izveidojas starp fluoru (aizvieto ūdeņradi) un oglekli, PFOA vidē nesadalās un tai ir salīdzinoši ilgs laiks, vidēji 3 gadi, kas nepieciešams, lai šis savienojums tiktu izvadīta no cilvēka organisma. Savukārt cilvēka organismā PFOA, atšķirībā no vairuma bioakumulatīvajiem organiskajiem piesārņotājiem, šķīst ūdenī un uzkrājas nevis taukos, bet asins serumā.

Atklāj nejauši

Politetrafluoroetilēnu, ko vēlāk nosauca par teflonu, 1938.g. nejauši atklāja DuPont jaunais darbinieks dr. Rojs Plankets. Strādājot ar tetrafluoretilēna gāzi, Plankets pēkšņi pamanīja, ka vienā cilindrā, kur bija iepildīta saspiesta gāze, vairs nav spiediens. Pārdalot cilindru, zinātnieks ieraudzīja, ka tajā atrodas cietas vielas masa, kura svarā atbilst iepriekš iepildītajam gāzes daudzumam. Atrastais materiāls izrādījās iepriekš nezināms polimērs, kurš pārbaudot, uzrādīja izcilas antikorozīvas īpašības, turklāt spēja izturēt augstākas temperatūras nekā citas tobrīd radītās plastmasas.

Rod plašu pielietojumu

Jau 1941.g., PTFE sāka izmantot komerciālām un, jo īpaši, militārām vajadzībām, tai skaitā Manhatanas projektā, kura ietvaros tika izgatavota amerikāņu atombumba.

Drīz pēc kara beigām PTFE ātri nonāca visvisādos iztrādājumos - īpašās smērvielās, plastmasās, pesticīdos, farmaceitikā un ugunsdzēšamajās putās. 1947.g. PFOA sāka ražot korporācija 3M, kura to piegādāja DuPont, kas no tās izgatavoja dažādus fluoropolimērus.

Noklusē informāciju par kaitīgumu

Izpētot kara gados PTFE ražotnēs notikušās saindēšanās, dažas no kurām beidzās ar cietušo nāvi, atombumbas projektā iesaistītie zinātnieki no Ročesteras universitātes 40. gadu otrajā pusē ātri noskaidroja, ka organofluorīdi ir tikpat toksiski un dažos gadījumos pat toksiskāki par fluorīdiem - pamatā indīgu vielu klasi. Diemžēl, kā grāmatas "The Fluoride Deception" epilogā raksta tās autors, pētnieciskais žurnālists Kristofers Braisons, līdz medicīniskai literatūrai ziņas par šiem gadījumumiem un PTFE toksicitāti tolaik gandrīz nenonāca.