Atklājumi.lv

Cilvēka radītais elektromagnētiskais vides piesārņojums apdraud putnu migrāciju

Dažiem dzīvniekiem, to skaitā putniem, piemīt prasme, kuras nav cilvēkiem – spēja, izmantojot iekšējo mehānismu, vadoties pēc Zemes magnētiskā lauka līnijām, noteikt ziemeļu virzienu. „Iekšējais kompass” īpaši nozīmīgs ir migrējošiem putniem, jo bez tā migrantu pārvietošanās pareizajā virzienā būtu daudz grūtāka.

Jauns, Vācijā veikts pētījums, kura rezultāti publicēti žurnāla „Nature” 2014.g. 7.maija numurā, pierādījis, ka elektroierīču un radiosignālu radītie elektromagnētiskie viļņi var būtiski ietekmēt putnu migrācijas ceļus. Īpaši šī problēma ietekmē putnus, kuru migrācijas ceļi šķērso lielas pilsētas vai atrodas to tuvumā, jo šajās vietās elektrogmagnētiskais piesārņojums ir visaugstākais. Visvairāk putnus ietekmē zemas un vidējas frekvences radioviļņi. 

Putnu spēja orientēties pēc Zemes magnētiskā lauka līnijām – noslēpums zinātnes pasaulei

Ilgstošu pētījumu rezultātā zinātniekiem izdevies pierādīt, ka putni migrācijas ceļos orientējas, izmantojot Zemes magnētisko lauku. Lai gan veikti ļoti plaši pētījumi un to rezultāti šķiet neapšaubāmi, par mehānisma darbību zinātnieku vidū joprojām nav vienprātības. Šobrīd par populārāko hipotēzi tiek uzskatīta versija, kas norāda, ka putni spēj magnētiskā lauka līnijas saredzēt acs tīklenes neironu paaugstinātā gaismas jutīguma dēļ.

Elektromagnētiskais piesārņojums – nopietni draudi putniem?

Pētnieki jau sen pieļāva, ka antropogēnās izcelsmes elektromagnētiskie trokšņi varētu atstāt ietekmi uz putnu migrāciju, taču līdz pat šim brīdim šīs hipotēzes apstiprināšanai nebija iegūti pietiekami plaši pierādījumi. Tagad tas izdevies Oldenburgas universitātes (Vācija) zinātnieku grupai.

Vācu zinātnieki par pētījumam piemērotākajiem putniem izraudzījās sarkanrīklītes (Erithacus rubecula) - Eiropā, tā skaitā arī Latvijā, Āzijas rietumos un Āfrikas ziemeļu daļā sastopamus zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas mazputniņus, kura augums parasti nepārsniedz 16 cm, bet svars – 16-18 gramus. Sarkanrīklītes ir viegli atpazīstamas pēc oranži sārtā apspalvojuma galvas priekšpusē un rīkles daļā. Indivīdi, kas mitinās vēsāka klimata apstākļos, ik gadu dodas ziemot uz siltākiem apgabaliem. Piemēram, Latvijas sarkanrīklītes pārsvarā ziemo Eiropas rietumu un dienvidu daļā.