Atklājumi.lv

Ģeologi atklāj, ka Zemes iekšējam kodolam ir savs iekšējais kodols

Planēta Zeme sastāv no trim, ķīmiski un fiziski atšķirīgiem galveniem slāņiem – cietas ārējās garozas, viskozas mantijas un kodola, ko, savukārt, veido šķidrs ārējais un ciets iekšējais kodols. Jauns pētījums, kas tapis Ilinoisas universitātes (ASV) un Naņdzjinas Tehnoloģiju universitātes (Ķīna) zinātnieku sadarbības rezultātā, liecina, ka uzskati par Zemes uzbūvi būtu jāpapildina – pētījumā gūti pierādījumi tam, ka Zemes iekšējam kodolam ir vēl pašam savs iekšējais kodols. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Nature Geoscience”. 

Zemes iekšējā uzbūve ir viens no lielākajiem zinātnes pasaules noslēpumiem, jo iespaidīgā dziļuma dēļ ziņas par planētas iekšieni ir ļoti grūti iegūstamas – nav iespējams veikt urbumus tūkstošiem kilometru dziļumā, lai sasniegtu Zemes „sirdi”, tādēļ nākas izmantot netiešās izpētes metodes, kas prasa labu tehnoloģisko nodrošinājumu.

Zemes kodols zinātnieku interesi galvenokārt saista kā pavediens, kas varētu palīdzēt gūt pilnīgāku izpratni par mūsu planētas veidošanās vēsturi un tās dzīlēs notiekošajiem dinamiskajiem procesiem.

Zemes iekšējā kodola iekšējo kodolu (iespējams, turpmāk zinātnieki Zemes kodolu iedalīs trīs daļās, nevis divās, kā līdz šim - red.) ģeologiem izdevies atklāt, izmantojot zemestrīcēs rodošos seismisko viļņu izpēti. Šo metodi var salīdzināt ar medicīnā pielietotajiem ultraskaņas izmeklējumiem. Pētnieki analizēja izkliedētos viļņus (scattered waves), kas dažādos virzienos izplūst no zemestrīces avota un pēc tam svārstās cauri Zemes slāņiem. Pētot kā šīs atbalsis mainās, ceļojot cauri dažādiem Zemes slāņiem, pētnieki var uzkrāt informāciju par slāņu struktūru un sastāvu.

„Šī metode zinātnē ir izmantota jau iepriekš, tomēr līdz šim tā tika lietota tikai pētījumiem, kas saistīti ar nelieliem dziļumiem,” norādījis izpētes galvenais autors ģeoloģijas profesors Xioadong Song no Ilinoisas universitātes.

Zemes iekšējais kodols ir ļoti karsta (temperatūra ap 5430 grādiem pēc Celsija), apmēram 1220km radiusa lode, kas lielā spiediena dēļ atrodas cietā stāvoklī (pieaugot spiedienam, pieaug arī metālu kušanas punkts) un sastāv galvenokārt no dzelzs un niķeļa.

Jaunatklātais iekšējā kodola iekšējais kodols ir relatīvi mazs. Pēc zinātnieku aplēsēm tas ir mazāks nekā Mēness. Tā diametrs ir aptuveni puse no kopējā iekšējā Zemes kodola diametra. Tomēr, neskatoties uz mazo izmēru, iekšējā kodola iekšējais slānis dod zinātniekiem jaunu, interesantu informāciju par Zemes veidošanās vēsturi.

Pirmkārt, dzelzs kristāli iekšējā kodola ārējā slānī ir novietoti ziemeļu-dienvidu virzienā. Savukārt iekšējā kodola dziļākajā slānī dzelzs kristāli izkārtoti austrumu-rietumu virzienā. Otrkārt, atšķiras arī abu iekšējā kodola slāņu dzelzs kristālu īpašības, kas mudina domāt, ka iekšējais-iekšējais un ārējais-iekšējais kodols ir veidojušies atšķirīgos apstākļos. Zinātnieki pieļauj, ka iekšējais kodols Zemes agrīnajā vēsturē ir piedzīvojis dramatiskas pārmaiņas. Ja pētniekiem izdosies tās izprast tuvāk, mēs iegūsim interesantu papildinājumu stāstam par Zemes ģeoloģisko evolūciju.

Attēls: Lachina Publishing Services publicitātes attēls.

Avots:

news.illinois.edu

Etiķetes: {tortags,1227,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.