Atklājumi.lv

10 bīstamākie vulkāni pasaulē

Zeme ir nosēta ar vulkāniem. Lai gan precīzs vulkānu kopskaits nav noteikts, jo tas variē atkarībā no tā, ko mēs uzskatām par atsevišķu vulkānu, zinātnieki lēš, ka pēdējo 10,000 gadu laikā ir darbojušies vismaz 1500 vulkāni uz sauszemes un vēl nezināms daudzums zemūdens vulkānu. Šobrīd visā pasaulē regulāri izvirst 50-70 vulkāni.    

Daži no tiem sava postošā spēka dēļ ir zināmi pat cilvēkiem, kam ar vulkanoloģiju nav ne mazākā sakara. Te kā piemērus var minēt Vezuvu, kas Itālijā 79.gadā iznīcināja Pompeju un Herkulānas pilsētas, un apkārtnes iedzīvotājus apdraud vēl šobaltdien vai Santorinas vulkānu, kas pirms 3600 gadiem iznīcināja veselu civilizāciju Grieķijā (mīnojiešu cilvilizāciju).

Kopš 1815.gada, kad izvirda Tambora vulkāns Indonēzijā, pazeminot globālās temperatūras tā, kas gads pēc izvirduma vēlāk tika nodēvēts par „gadu bez vasaras”, pasaule vairs nav pieredzējusi milzu izvirdumus, taču zinātnieki uzskata, ka lielie izvirdumi tuvojas – iespēja, ka tas notiks tuvākās simtgades laikā ir aptuveni 1:3.

Kuri vulkāni visvairāk apdraud cilvēkus šobrīd? Mančestras universitātes (Lielbritānija) zinātnieki sadarbībā ar vulkanoloģijas entuziastiem no visas pasaules ir sastādījuši sarakstu ar 10 bīstamākajiem mūsdienu vulkāniem – vulkāniem, kas varētu izvirst tuvāko 100 gadu laikā un katrs no tiem izraisīt vismaz 1 miljonu nāvju.

Interesanti, ka tādi zināmi aktīvie vulkāni kā, piemēram, Etna, Vezuvs, Katla vai Krakatau, topā nemaz nav iekļuvuši.

Jaunais saraksts ievērojami atšķiras no tā, ko 1996.gadā sastādīja International Association of Volcanology and the Chemistry of the Earth’s Interior. Autori atšķirības skaidro ar faktu, ka šo gandrīz 20 gadu laikā ir radusies pilnīgāka izpratne par vulkāniskajiem procesiem, kā arī ievākti daudz jauni dati un detalizētāk izpētīti vulkāni, kam iepriekš zinātnieku uzmanība tika pievērsta maz.

Jaunā saraksta autori arī norādījuši, ka pētījumā vērā ņemts tas, cik labi tiek novērots katrs no vulkāniem, jo arī tas būtiski ietekmē izvirdumu potenciālo bīstamību. 1996.gada „Decade volcanoes” topa vulkānos mūsdienās notiek regulārs monitorings, kas tos padara ievērojami vieglāk paredzamus. Pētnieki uzsvēruši, ka topa augstākajās vietās apzināti ir ierindoti mazāk izprastie un izpētītie vulkāni. Secība, kādā vulkāni sarindoti sarakstā, ir subjektīva.

Lai gan atsevišķi zinātnieki sarakstu ir kritizējuši, piemēram, par to, ka tajā ir iekļauti Flegrejas lauki, bet ne Vezuvs, lai gan to abu monitorings notiek regulāri, tas dod vērtīgu ieskatu šā brīža vulkāniskajās aktivitātēs visā pasaulē.

10.vieta. Keluds, Indonēzija

50 km rādiusā no Keluda vulkāna mitinās gandrīz 2 miljoni cilvēku. Arī Malangas pilsēta ar vairāk nekā 820 tūkstošiem iedzīvotāju atrodas riska zonā. Šā brīža pētījumi rāda, ka reģiona vulkāniskā aktivitāte aug. Keluds ir ierindots vēsturē nāvējošāko vulkānu sarakstā - tā izvirdumos bojā gājuši vairāk nekā 10,000 cilvēku (puse no tiem – viena izvirduma laikā).

Keluds atrodas tropu klimata joslā, kur raksturīgas spēcīgas lietus gāzes, kas no vulkāna var nonest lejā neiedomājamu apjomu ar izmešiem (lahar). Šī parādība ir ļoti bīstama – plūsma var pārvietoties milzīgā ātrumā, iznīcinot visu to ceļā.

9.vieta Mayon vulkāns, Filipīnu salas

Vizuāli Mayon vulkāns atgādina ikonisko Fudzi kalnu (vulkānu) Japānā, tomēr idilliskā aina ir maldinoša – pēdējo gadu laikā aizvien vairāk pazīmes liecina, ka vulkāns „uzkrāj spēkus” spēcīgam izvirdumam. Diemžēl vulkāna perfekti simetriskā forma neļauj paredzēt to, kura vulkāna puse izvirdumā cietīs.

Turklāt, līdzīgi kā Keluda vulkāna gadījumā, lielus potenciālos draudus rada lahar plūsmas.

Līdz šim ir fiksēti vismaz 49 Mayon izvirdumi, turklāt lielākā daļa no tiem ir bijuši izteikti eksplozīvi. Spēcīgākie no tiem iznīcinājuši visus apkārtējo provinču ciematus.

8.vieta Taal vulkāns, Filipīnu salas

Taal ir aktīvs vulkāns Lusona salā atrodas tikai aptuveni 50 km attālumā no Manilas, kurā mitinās vairāk nekā 1,65 miljoni cilvēku. Vēl tā ietekmes zonā atrodas tie cilvēku miljoni, kas apdzīvot Manilas aglomerāciju. Taal ir otrs aktīvākais vulkāns Filipīnās un līdz šim ir pierādījies, ka tā izvirdumu raksturs un cikls ir praktiski neparedzams.

7.vieta Mongo ma Ndemi jeb Kamerūnas kalns, Kamerūna

Mongo ma Ndemi ir viens no lielākajiem vulkāniem Āfrikā – tā augstums sasniedz 4040 metrus. Neskatoties uz to, ka iespaidīgā izmēra vulkāns ir spēcīgs un izteikti aktīvs, tas netiek novērots praktiski nemaz – monitoringu veic tikai viens pētnieks, kura uzstādītās iekārtas turklāt bieži tiekot nozagtas. Kamerūnas vulkāna izvirdumus parasti pavada arī ļoti spēcīga seismiskā aktivitāte, kas noposta ēkas tuvākajā apkaimē, bieži vien aprokot to iedzīvotājus.

6.vieta Gunung Agung, Indonēzija

Gunung Agung vulkānam Bali salā Indonēzijā ir vairāki aktīvi krāteri. Pēdējais spēcīgais izvirdums šeit sākās 1963.gada 18.februārī, kad vietējie iedzīvotāji ziņoja par skaļu eksploziju, kam sekoja melns izmešu mākonis. 18.februāra aktivitātei sekoja vēl vairāki nelieli izvirdumi, līdz beidzot 17.martā pienāca vulkāna aktivitātes kulminācija - lavas straumes iznīcināja ciematus vulkāna tuvumā, nonāvējot 820 cilvēkus. Vēl 163 cilvēkus nogalināja izvirduma putekļi un vulkāniskās bumbas (volcanic bomb) –sakusušu iežu gabali, bet 165 – jau minētās izmešu-ūdens plūsmas lahars.

5.vieta Trans-Meksikas vulkāniskā josta

Trans-Meksikas vulkāniskā josta ir liels vulkāniski aktīvs reģions. Līdzšinējos pētījumos noskaidrots, ka zonā nenotiek pakāpeniska vulkāniskās aktivitātes progresija, drīzāk tā mainās haotiski gan ģeogrāfiski, gan petroloģiski. Kas situāciju padara īpaši bīstamu – vulkāniskās jostas ietekmes zonā mīt gandrīz 30 miljoni cilvēku

4.vieta. Aso vulkāns Japānā

Aso vulkāns ir lielākais aktīvais vulkāns Japānā un viens no lielākajiem pasaulē. Tam ir arī viena no lielākajām kalderām pasaulē, kas stiepjas 25 km ziemeļu-dienvidu un 16 km austrumu-rietumu virzienā.

Aso vulkāns sastāv no 5 galvenajiem konusiem (Neko, Taka, Naka-Dake, Eboshi un Kishima) un vēl vairākiem mazāka izmēra konusiem. Šī vulkāna magma ir noglabāta dažādos dziļumos no 6 līdz par 30 km dziļumam. Ņemot vērā augsto temperatūru un spiedienu šādos Zemes mantijas dziļumos un faktu, ka Aso vulkāna magmai raksturīgs liels ūdens piejaukums, Aso vulkānam ir īpaši eksplozīvu izvirdumu risks.

Šobrīd aktīvs ir tikai Naka-Dake konuss, kas ir izvirdis no 7 dažādiem krāteriem 167 reizes. Pēdējais izvirdums notika 2014.gada februārī.

Aso vulkāns apdraud Kumamoto un Nagasaki pilsētas.

3.vieta. Flegrejas lauki, Itālija

Flegrejas lauki atrodas kaimiņos slavenajam Vezuvam. Tie sastāv no vairākiem vulkānisma centriem, un šobrīd tiek uzskatīti par bīstamāko vulkānu Neapoles vulkānu sistēmā – vulkanologi novērojuši pazīmes, kas liecina par bīstamā milza mošanos.

Daudzas apdzīvotās vietas ir uzbūvētas, nerēķinoties ar izvirduma draudiem, proti, Flegrejas lauku krātera ietekmes zonā. Tas tos padara bīstamākus nekā Vezuvu, kura apkārtnē cilvēku saimnieciskā darbība ir ievērojami ierobežota. Piemēram, pavisam nesen tika apturēta urbšana Flegrejas lauku vulkānā, jo tika noskaidrots, ka tālāki darbi var izraisīt negaidītu izvirdumu.

2.vieta. Apoyeque, Nikaragva

Apoyeque vulkāns atrodas pavisam netālu no Nikaragvas galvaspilsētas. Šis vairogvulkāns Nikaragvā vēsturiski ir izraisījis vienu no lielākajām zināmajām vulkāniskajām eksplozijām pasaulē (ap 50.gadu p.m.ē.).

Ja neskaita pāris zemestrīces, dzīve šajā reģionā pēdējā laikā ir bijusi relatīvi mierīga, taču zinātnieki ir nobažījušies par to, ka varētu tuvoties nākamā katastrofa – aprēķināts, ka Apoyeque lielie izvirdumi notiek reizi 2000 gados. Šobrīd kopš pēdējā izvirduma ir pagājuši tieši 2000 gadi.

Apoyeque lielākais drauds ir zemūdens izvirdums, kas izraisītu cunami vilni, kas sauszemi sasniegtu pāris minūtes pēc eksplozijas. Iespējami cunami viļņi nāves briesmām pakļautu vairāk nekā 2 miljonus cilvēku.

1.vieta. Ivojima, Japāna

Ivojima (Iwo Jima) ir vulkāniskas izcelsmes salas, kas atrodas uz zemūdens supervulkāna. Sala paceļas par 1 metru 4 gados jau pēdējos pārsimts gadus. Tas ir tikai laika jautājums, kad sala eksplodēs. Iespējamais izvirdums radītu cunami viļņus, kas iznīcinātu Japānas dienvidu daļu un Ķīnas piekrasti, ieskaitot Honkongu un Šanhaju. Patiesībā milzu zemūdens vulkāni pasaulē ir vairāki, bet tieši Ivojima pēdējo 1000 gadu laikā ir pieņēmies spēkos baisos apmēros.

Līdz šim vairāki no postošākajiem vulkānu izvirdumiem ir nākuši tieši no vulkāniskajām salām, jo šādos apstākļos ūdens viegli nonāk saskarsmē ar augšējiem magmas kambariem. Šeit kā izcilu piemēru var minēt Krakatau vulkāna izvirdumu 1883.gadā, kurš izrādījās liktenīgs 36 417 cilvēkiem un atstāja ietekmi uz klimatu globālā mērogā.

Avoti:

volcanodiscovery.com
manchester.ac.uk
phys.org

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.