Atklājumi.lv

No Antarktīdas draud atdalīties šelfa ledājs sešu Rīgas pilsētu izmērā

Pirms diviem gadiem polārpētnieki novēroja, ka šelfa ledājā Antarktīdas piekrastē parādījusies plaisa. Kopš tā brīža, plaisas platums ir ievērojami palielinājies, radot bažas, ka šelfa ledājs drīz vien varētu atdalīties no kontinenta, izveidojot aisbergu gandrīz sešu Rīgas pilsētu lielumā.

Šelfa ledājs ir bieza, peldoša ledus platforma, kas veidojas ledājam vai ledus vairogam noplūstot okeānā. Vienīgās vietas pasaulē, kur sastopami šelfa ledāji, ir Antarktīda, Grenlande un Kanāda.

Šelfa ledājs, kas tagad ir radījis bažas daudziem polārpētniekiem, ir Nansena šelfa ledājs Antarktīdā, kura platība sasniedz 1750 km2 (50x35km).

2013.gadā NASA ģeologi novēroja, ka Nansena šelfa ledājā paralēli krasta līnijai ir izveidojusies plaisa. Plaisas attīstības monitoringam „NASA” zinātnieki izmantoja 2013. un 2015.gada decembrī uzņemtus „Landsat” satelītattēlus.

Satelītattēlos redzamā situācija liecina, ka divu gadu laikā plaisa ir ievērojami augusi, un šobrīd tā stiepjas gandrīz visa Nansena šelfa ledāja garumā. Pētnieki uzskata, ka pašreizējā notikuma attīstība liecina par labu iespējai, ka visa ledāja struktūra varētu atdalīties no Antarktīdas kontinenta un ieplūst Teranovas līcī Rosa jūras rietumu krastā.

Lai novērtētu situāciju dabā, NASA ģeologi Raiens Valkers (Ryan Walker) un Kristīne Dava (Christine Dow) pērnā gada decembrī devās apsekojumā ar helikopteru, kura laikā novēroja procesus ledājā un fotogrāfiski iemūžināja milzīgo plaisu.

„Nansena šelfa ledājā ir redzama milzīga, vairāk vai mazāk krasta līnijai paralēla plaisa, kas stiepjas jūdzēm tālu, un reizēm tās platums pārsniedz pat simts metrus,” tā redzēto savā blogā raksturojis Raiens Valkers.

Tiesa, lai gan ledāja izmērs notikumam sākotnēji liek izklausīties katastrofiskam, patiesībā apdraudētais šelfa ledājs ne tuvu nav viens no lielākajiem Antarktīdā. Ja prognozes piepildīsies un Nansena šelfa ledājs patiešām sadalīsies, Antarktīdas šelfa ledāju kopplatība samazināsies tikai par 0,1%. Šelfa ledāji veido 75% no Antarktīdas krasta līnijas, un to kopējā platība ir 1,56 miljoni km2, pret kuru Nansena 1750 km2 ir ļoti neliela platība.

Tāpat šelfa ledāja kušana tiešā veidā būtiski neietekmē jūras līmeni, jo tie arī normālā situācijā peld okeānā.

Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka šelfa ledāju izzušana ir nenozīmīgs notikums. Šelfa ledāji veido aizsargbarjeras dziļāk kontinenta iekšienē esošajiem ledājiem. Kad šelfa ledājs sadalās, reizēm ledāji aiz tiem sāk kust neiedomājamā ātrumā (līdz pat 10 reizēm ātrāk, nekā pirms tam), un tas ir process, kas Pasaules okeāna ūdens līmeņa pieaugumu ietekmē vistiešākajā veidā.

2016.gada martā uzņemtie Nansena šelfa ledāja satelītattēli liecina, ka pagaidām ledājs no kontinenta vēl nav atdalījies.

Lai gan šobrīd Antarktīdā tuvojas ziemas sezona, kas līdzi atnesīs zemākas gaisa temperatūras, pastāv iespēja, ka spēcīgie ziemas vēji neļaus ūdenim zem šelfa ledāja sasalt, tā palielinot Nansena ledāja atdalīšanās risku.

Par to, kas ir bijis galvenais Nansena šelfa ledāja šķelšanās iemesls, pagaidām informācijas nav.

Reizēm procesi ledājos ir cikliski – tie izveidojas, sadalās un pēc kāda laika atkal atjaunojas. Kā piemēru šeit var minēt Vilkinsa šelfa ledāju. 2008.gadā tas sadalījās, izveidojot desmitiem mazāku ledāju, kuri neizkusušā formā joprojām pastāv.

Atsevišķos gadījumos tiek pierādīts, ka šelfa ledāju sadalīšanās ir saistīta ar pārmaiņām klimatā. Piemēram, pētījumi liecina, ka Sersona šelfa ledājs Kanādas Arktiskā arhipelāga Elsmīras salas ziemeļu krastā 2008.gadā ievērojami atkāpās tieši klimata pārmaiņu dēļ.

Augšējais attēls: Nansena šelfa ledāja plaisa 2015.g. decembrī. Avots: NASA.

Avoti:

gizmodo.com
earthobservatory.nasa.gov
lv.wikipedia.org

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.