Kāda ir Pasaules okeāna un Baltijas jūras ekonomiska vērtība?

Detaļas: Publicēts 24 Oktobris 2016; Autors Agnese Reķe

Okeāns nodrošina mums ēdienu, ražo skābekli, regulē klimatu un piedāvā vēl neskaitāmus citus ekoloģiskos “pakalpojumus”. Tā sniegtie labumi reizēm liekas tik pašsaprotami, ka mēs nemaz nespējam iedomāties savu dzīvi bez tiem. Papildus tam okeāns ir arī milzīga ekonomikas spēkstacija, kas ik gadu pasaules ekonomikai sniedz triljoniem eiro. Tomēr Pasaules okeāna ekoloģiskais stāvoklis ik gadu pasliktinās. To izraisa biotopu iznīcināšana, pārzvejošana, piesārņojums, kā arī ūdens līmeņa pieaugums un ūdeņu paskābināšanās, kas notiek cilvēka darbības un klimata izmaiņu dēļ.

Ņemot vērā to, ka aptuveni 2/3 no okeāna vērtības rada guvumi un “pakalpojumi”, kam nepieciešams labs okeāna ekoloģiskais stāvoklis, tā ir nopietna problēma arī no ekonomikas viedokļa.

Par to, cik liela nozīme Pasaules okeāna “veselībai” ir no cilvēku dzīves kvalitātes viedokļa, ir runāts ļoti plaši. Diemžēl, ar to nav pietiekami. Tagad, lai mudinātu cilvēkus uz okeāna nozīmību paskatīties vēl no cita rakursa un aizdomāties par tā aizsardzības nepieciešamību, zinātnieki pievērsušies okeāna ekonomiskās vērtības pētījumiem.

“The Boston Consulting Group” sadarbībā ar vienu no pasaules lielākajām vides aizsardzības organizācijām, Pasaules Dabas fondu, 2015.gadā padziļināti analizēja okeāna ekonomisko vērtību un tā aktīvus, pētījumu rezultātus laižot klajā plašā publikācijā “Reviving the Ocean Economy: The Case for Action - 2015”.

Pētījumos zinātnieki noskaidroja, ka okeāna galveno aktīvu vērība pārsniedz 21 triljonu eiro. Labumi un pakalpojumi, ko ik gadu saņemam no okeāna piekrastes un ūdens vides mērāmi vismaz 2,2 triljonos eiro.

Ja okeānam izmērītu iekšzemes kopproduktu, līdzīgi kā to dara valstīm, okeāns būtu 7 lielākā pasaules ekonomika.

Tagad pētnieki pievērsušies okeāna vērtības pētniecībai atsevišķos reģionos, jo tā ietekme būtiski atšķiras reģionālā griezumā.

Baltijas jūras ekonomika

Viens no analizētajiem reģioniem bija Baltijas jūras reģions, kurā ietilpst arī Latvija.

Baltijas jūra ir gandrīz noslēgta ūdens sistēma – tai ir tikai šaurs savienojums ar Ziemeļjūru, līdz ar to ūdens apmaiņa notiek lēni un atjaunošanās cikls aizņem vairāk nekā 30 gadus. Turklāt Baltijas jūras sateces baseins ir gandrīz četras reizes lielāks par pašu jūru, kas to padara ļoti jutīgu pret vides traucējumiem citviet reģionā.

Šobrīd Baltijas jūra atrodas kritiskā stāvoklī. Pētījums parādīja, ka Baltijas jūras reģiona nākotnei draudus rada vairākas nopietnas vides problēmas, sākot ar lauksaimniecības piesārņojumu un eitrofikāciju, beidzot ar ekonomiski nozīmīgu zivju sugu pārzveju. (Sk.: Baltijas jūrā pieaug 'mirušo zonu' platības, atklajumi.lv, 07.04.2014.) Tomēr tai pat laikā zinātnieki secināja, ka Baltijas jūras reģions globālā mērogā atrodas izdevīgā pozīcijā, lai ar laiku kļūtu par globāla mēroga līderi cīņā ar šīm problēmām – reģiona iedzīvotāji ir labi izglītoti un kopumā reģions ir gana finansiāli spēcīgs.

Pētījumā tika analizēta Baltijas jūras ekonomika gan zvejniecības, gan tūrisma nozarē.

Tūrisma industrijai Baltijas jūras reģionā ir liela nozīme. Piemēram, 2012.gadā piekrastes reģionā tūrisms ienesa aptuveni 38 miljardus eiro, un tā ienākumi ir konstanti auguši kopš 2009.gada, neskatoties uz ekonomisko lejupslīdi, kas piemeklēja reģionu. Visstraujākais piekrastes tūrisma ekonomiskais pieaugums noticis Somijā un Krievijā, kur tas kopš 2009.gada kāpis attiecīgi par 6,9% un 9,7%. Tomēr, lai šo tendenci turpinātu, ir svarīgi rūpēties par Baltijas jūras vides kvalitāti, jo jau tagad novērotas situācijas, kad pludmales aļģu ziedēšanas laikā pilnībā iztukšojas no cilvēkiem, samazinās rekreācijas nozveja u.c. Zinātnieki aprēķinājuši, ka gadījumā, ja atrisināsim vides draudus, kas ietekmē tūrismu piekrastē, tas 2030.gadā reģionā ienesīs 42–70 miljardus eiro, bet gadījumā, ja jūras degradācija turpināsies – vien 40 miljardus. Pārdomāta jūras pārvaldība Baltijas jūras reģionā radītu arī tūkstošiem jaunu darba vietu.

Kopš 20.gadsimta 80.gadiem komerciālā nozveja Baltijas jūras reģionā ir samazinājusies par 70%, un šobrīd tās ienākumi ir tikai 117 miljoni eiro. Strādājot pie zvejniecības nozares ilgtspējas, reģions ietaupītu līdz 500 miljoniem eiro, kas šobrīd tiek izlietoti subsīdijās un nodokļu samazinājumos, bet ienākumi no zvejniecības pieaugtu līdz 193 miljoniem eiro. Turpmākas pasliktināšanās gadījumā 2030.gadā ienākumi var samazināties līdz 19 miljoniem eiro, turklāt bez darba paliktu vismaz 19 tūkstoši cilvēku.

Melanēzijas reģiona okeāna ekonomika

Pētnieki okeāna ekonomiku analizējuši arī no Baltijas jūras reģiona pavisam atšķirīgā reģionā - Melanēzijā. Melanēzijas reģionā ietilpst tādas valstis un teritorijas kā Fidži salas, Jaunkaledonija, Papua-Jaungvineja, Zālamana salas un Vanuatu Republika. Šai reģionā ūdeņu ir krietni vairāk, nekā sauszemes. Tas nozīmē, ka reģiona nākotnē gudra un pārdomāta jūras un piekrastes resursu pārvaldība, spēlēs īpaši lielu lomu.

Analizējot Melanēzijas reģiona okeāna ekonomiku, pētnieki ieguva sekojošus rezultātus: Melanēzijas reģiona ikgadējais IKP ir aptuveni 5 miljardi eiro. Lielu daļu no tā veido tiešie okeāna sniegtie labumi un pakalpojumi, to skaitā komerciālā nozveja (53%), ne-industriālā nozveja (2%), akvakultūra (1%), piekrastes tūrisms (20%), ūdeņu tūrisms (8%) u.tml. Kopumā Melanēzijas reģiona okeāna aktīvu bāzi pētnieki vērtē ar vismaz 500 miljardiem eiro.

Diemžēl arī Melanēzijas reģiona ūdeņu ekosistēmas aizvien vairāk cieš no tādiem vides stresa faktoriem kā lauksaimniecības piesārņojums, derīgo izrakteņu ieguve, cilvēku populācijas pieaugums, pārzveja un klimata pārmaiņas.

Sadarbības nepieciešamība

Okeāna aktīvu problēmas ir klasisks piemērs ekonomikas teorijai par koplietošanas sistēmu traģēdiju – gadījumos, kad resursi ir dalīti, indivīdi rīkojas savu ekonomisko interešu vārdā, kas ir pretrunā ar koplabumu un kopējās sistēmas veselību, gala rezultāta samazinot kopējo resursa vērību. Tieši tādēļ vienīgais veids, kā efektīvi risināt problēmas, kas šobrīd skar Pasaules ekonomiku, ir sadarbība starp valstīm, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Lai gan pasaules reģioni ir ļoti atšķirīgi, ir atsevišķas problēmas, kas ir līdzīgas visur, tieši tāpēc valstīm un reģioniem vajadzētu konsultēties, mācīties no citu kļūdām un veiksmēm, sadarboties.
Pētnieki okeāna ekonomikai pievērsušies, lai palīdzētu uzsākt plašākas debates par aktuālajiem jautājumiem un sniegtu papildus motivāciju ūdeņu aizsardzībai un saglabāšanai nākamajām paaudzēm.

Avoti:

linkedin.com
cloudfront.net