Atklājumi.lv

Jaunie zinātnieki aizsāk kustību 'Latvija - minerālūdens lielvalsts'

Latvijas Dzīļu Atklājēji ir nebijis patriotisma projekts ar vairākām darbības sfērām: gan Latvijas pazemes bagātību apzināšanu, gan ar reģionu tūrisma popularizēšanu. Turklāt mūsu mērķis ir arī raisīt bērnos interesi par dabaszinātnēm ar eksperimentu palīdzību.

Projekta ietvaros mūsu ģeologi ir iepazinušies ar vienu no dziļākajiem un senākajiem Latvijā iegūstamā dabīgā minerālūdens „Mangaļi” dziļurbumiem, bet noslēgumā mūsu mērķis ir to salīdzināt ar citu Eiropas valstu pazemes ūdeņiem, lai pierādītu to, ka arī Latvija ir bagāta ar pazemes ūdeņiem: gan artēziskajiem, kā arī mineralūdeņiem, kuru sastāvs ir arī atzinīgi novērtējams.

Neskatoties uz Latvijas teritorijas nelielajiem izmēriem, varam sacensties ar Eiropas lielākajām valstīm, kā, piemēram, Itāliju, Franciju, Vāciju un citām. Tāpēc ir izveidota šī kustība „Latvija – minerālūdens lielvalsts”.

Latvija nekad nebūs naftas un zelta ieguves lielvalsts, tomēr viena no mūsu nozīmīgākajām dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi, kas citviet pasaulē ir izsīkstoši vai piesārņoti. Pateicoties ģeoloģiskajai uzbūvei, mēs varam lepoties ne vien ar labas kvalitātes un kvantitātes dzeramo ūdeni, bet arī ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopoto informāciju šobrīd kopējie spēkā esošie pazemes ūdeņu krājumi gandrīz 300 pazemes ūdeņu atradnēs ir aptuveni 1,053 milj. m3/d, no tiem saldūdeņi veido 89%, bet ūdeņi ar paaugstinātu mineralizāciju - 11%.

Mūsu komandas biedre Inga Retiķe, vides zinātniece: „Pazemes ūdeņi ir galvenais dzeramā ūdens resurss Latvijā, un mūsu iedzīvotāji ir pieraduši pie labas kvalitātes ūdens, kuru iespējams lietot teju neierobežoti. Smilšakmeņi, kuros visbiežāk sastopami uzturā izmantojamie pazemes ūdeņi, kalpo par lielisku dabisko filtru un, pateicoties mālaino nogulumu izplatībai, pazemes ūderņi kopumā ir labi pasargāti arī no virszemes piesārņojuma.”

Savukārt, kā stāsta mūsu komandas ģeologs Jānis Bikše, „šis ir ambiciozs projekts, jo vēlamies lauzt mītus un izaicināt citas valstis, pierādot, ka arī Latvija kādā jomā ir lielvalsts. Pēc aptuveniem aprēķiniem ūdens Latvijas dzīlēs ir aptuveni 0,5 m3/d uz cilvēku. Latvijas dzīļu atklājēju mērķis ir izglītot sabiedrību, kādas vērtības slēpj mūsu dzīles.”

Projekta iniciatori ir jaunie ģeologi un vides zinātnieki, kas pašlaik studē vai ir pabeiguši studijas Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē, un to domubiedri. Projekta ietvaros tiecamies izveidot kustību „Latvija – minerālūdens lielvalsts”, tāpēc esam devušies uz Latvijas pilsētām, popularizējot un izglītojot par projektu bērnu un jauniešu vidū, turklāt arī pašvaldības iestādēs. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti.

Kopumā, Latvijas zemes dzīlēs esošie ūdeņi savas īpašības ieguvuši nokrišņu ūdeņiem ilgstoši filtrējoties caur dažādiem nogulumiem, kas galvenokārt nosaka pazemes ūdeņu sastāva atšķirības ģeogrāfiskā mērogā un mainību dažādos dziļumos. Tuvāk zemes virspusei sastopami maz mineralizēti, hidrogēnkarbonātu tipa saldūdeņi, kas veidojušies karbonātiežu un smilšakmeņu klātbūtnē. Hidroģeoloģiskā griezuma vidusdaļā sastopami sulfāta tipa iesāļūdeņi. Tie veidojušies evaporītu, ģipšu, šķīšanas rezultātā, evolucionējot no hidrogēnkarbonātu tipa ūdeņiem. Griezuma lejas daļā sastopami hlorīda tipa ūdeņi, iesāļūdeņi un sāļūdeņi, pie kuriem pieder arī pētāmais dabīgais minerālūdens.

Latvijā kopumā ir ierīkoti vairāk nekā 20 tūkstoši ūdens ieguves urbumu, tomēr Pārtikas un veterinārajā dienestā ir reģistrēti tikai trīs dabīgā minerālūdens ražotāji Latvijā, kas iegūst ūdeni no pazemes artēziskajiem urbumiem. No dzeramajiem ūdeņiem tie atšķiras ar rūpīgu kvalitātes kontroli un ražošanas procesā netiek izmainītas vai uzlabotas ūdeņu dabiskās īpašības. Mums ir bijusi pieeja dabīga minerālūdens „Mangaļi”, atradnei, kuras dziļurbums atrodas visai iespaidīgā 410 metru dziļumā. Tāpēc mums ir izdevies ar modelēšanas metodi uzzināt tur iegūtā ūdens vecumu, kas daudzos mūsu klausītājos un sekotājos raisa izbrīnu. Pateiksim priekšā: tas ir vecāks par 1000 gadiem. Apceļojot Latviju, mēs visiem stāstām arī to, kāds ir Latvijā iegūstamais minerālūdens no uzturvērtības viedokļa, cik dziļi zem katras pilsētas ir minerālūdens slānis, no kura „Mangaļi” iegūst savu produkciju. Turklāt uzzinām par dažādiem avotiem konkrētu pilsētu tuvumā, vai un kāda šajās pilsētās ir saskare ar minerālūdeni un tā ieguvi.

Latvijas ekspedīciju ietvaros esam devušies uz Bausku un Jelgavu, Rēzekni un Daugavpili, Valmieru un Cēsīm, bet šonedēļ mūsu ekspedīcijas mērķis ir Kuldīga un Liepāja.

Vairāk par mūsu aktivitātēm var uzzināt:

http://www.draugiem.lv/dzilu-atklajeji/
Twitter: @DziluAtklajeji

Mūsu kontakta e-pasts:
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.  

Etiķetes:{tortags,974,1}