Atklājumi.lv

Pētījums: uz Zemes maz iespēju atrast vēl kādu nezināmu, lielu meteorīta krāteri

Spriežot pēc līdz šim atrastajiem pierādījumiem, Zeme vairākkārt ir piedzīvojusi sadursmes ar milzu asteroīdiem, kuru triecieni un to izraisītās klimatiskās izmaiņas būtiski ietekmējuši dzīvības attīstības vēsturi. Jaunā pētījumā zinātnieki noskaidrojuši, ka gandrīz visi lielie asteroīdu krāteri uz Zemes šobrīd jau ir atklāti, savukārt tie, kas vēl nav zināmi zinātnes pasaulei, visticamāk arī turpmāk paliks noslēpumā tīti, jo erozija, tektoniskās kustības un citi ģeoloģiskie procesi liecības par kādreizējo krāteru eksistenci ir iznīcinājuši. Secinājums izdarīts, pamatojoties uz Purdujas universitātes (ASV) studentu veiktajiem aprēķiniem.

Viens no pētījuma autoriem, Timotijs Boulings (Timothy Bowling), komentējot veikto pētījumu, norādījis: „Tiek uzskatīts, ka pēdējo 3,5 miljardu gadu laikā Zemē varētu būt ietriekušies vairāk nekā 80 asteroīdi, kas izmēra ziņā mērojas vai pat pārspēj asteroīdu, kura radītā ietekme visticamāk iznīcināja dinozauru populāciju. Ņemot vērā asteroīdu iespaidīgos izmērus, arī to atstātie krāteri ir ievērojami – vairāk nekā 100 km diametrā. Tomēr mūsu aprēķini liecina, ka tos visus atrast neizdosies nekad, jo tikai aptuveni astoņi no lielajiem krāteriem varētu būt saglabājušies līdz mūsdienām. ”

Šobrīd ģeologiem kopumā izdevies atrast sešus vai septiņus milzu krāterus. Tas nozīmē, ka, gadījumā, ja aprēķini ir nekļūdīgi, pētniekiem vēl var izdoties atrast tikai viena vai divu krāteru pēdas.

Asteroīdu radītā trieciena krāteri veido daudzu zināmo Saules sistēmas objektu virsmas reljefu, piemēram, Zemes pavadoņa Mēness vai Saulei tuvākās un mazākās planētas – Merkura virsmu. Taču Zeme ir citādāka. Tās garoza dažādu iekšējo un ārējo spēku dēļ ir dinamiska un aktīva, tādēļ laika gaitā krāteri tiek nokļūst zem zemes virsmas un pakāpeniski izzūd vispār.

Purdujas universitātes studentu pētījums dod informāciju ne tikai par to, ka gandrīz visi lielie krāteri uz Zemes jau ir atklāti. Jauno zinātnieku izstrādātais modelis ir pirmais aprēķins zinātnes vēsturē, kas parāda, cik asteroīdu krāteri no Zemes virsmas varētu būt pilnībā „dzēsti”. Līdz šim trieciena krāteri tika pētīti tikai, balstoties uz pētījumiem par asteroīdu krāteriem uz Mēness un citiem debess ķermeņiem, jo nebija pieejami aprēķini par to, cik lielie krāteri Zemes attīstības vēsturē varētu būt pastāvējuši.

Pētījuma veikšanai tā autori izmantoja publicēto zinātnisko literatūru par sauszemes un okeāniskās garozas vecumu, kā arī analizēja trīs dažādus „asteroīdu bombardēšanas” scenārijus, kas varētu būt notikuši uz Zemes. Pēc tam, pētot ģeoloģiskās vides pārmaiņas, tika aprēķināts, cik no krāteriem katrā scenārijā varētu saglabāties līdz mūsdienām. Gala rezultātā tika noskaidrots, ka lielākā daļa lielo trieciena krāteru šobrīd no Zemes virsmas jau ir dzēsti, un šobrīd identificēt izdotos vien aptuveni 1/10 daļu no kopējā kādreizējo krāteru skaita.

Pētījuma autori izteikuši ierosinājumu, ka turpmāk zinātniekiem, tā vietā, lai nodarbotos ar krāteru medībām, vajadzētu pievērsties pazemes nogulumu slāņu pētniecībai. Šajos slāņos atrodamās trieciena izmestās nogulas varētu dot nozīmīgu informāciju par asteroīdu ietekmi uz Zemes attīstības vēsturi, kā arī palīdzēt atklāt Zemes „asteroīdu bombardēšanas” īsto scenāriju vēl precīzāk.

Pazemes slāņus iespējams pētīt arī tad, ja pats krāteris no Zemes virsas jau ir nozudis. Ja Zemē ietriecas asteroīds, kura diametrs pārsniedz 10 km, trieciena rezultātā atmosfērā tiek izmests liels daudzums iztvaicētu iežu. Atmosfērā daļiņas kondensējas, sacietē un nonāk atpakaļ uz Zemes jau cietā formā, veidojot specifiska sastāva slāni. Analizējot slāņa biezumu un sastāvu, iespējams iegūt informāciju par trieciena laiku, kā arī asteroīda ķīmisko sastāvu un izmēru.

Augšējais attēls: Arizonas asteroīda krāteris ASV. Avots: wikipedia.org.

Avots:

purdue.edu

Etiķetes:{tortags,979,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.