Atklājumi.lv

Zināšanu sabiedrība Latvijā – būt vai veģetēt?

16. jūnijā Latvijas Universitātes Mazajā aulā notika starptautiska zinātniska konference „Zināšanu sabiedrība un globālā krīze: Latvija". Konference veltīta Latvijas mērķa - zināšanu sabiedrības attīstības - sasniegšanai, analizējot traumējošo situāciju, kas krīzes apstākļos veidojas augstākajā izglītībā un zinātnē.

Konferences dalībnieki analizēja situāciju, kādā pašlaik nonākusi izglītības un zinātnes sistēma Latvijā. Inteliģences pārstāvji ir šokēti par nevērību, kāda manāma valdības attieksmē pret augstāko izglītību un zinātni - zināšanu sabiedrības veidošanas stūrakmeņiem. Piemēram, līdz ar Policijas Akadēmijas likvidēšanu tiek likvidētas tādas unikālas studiju programmas kā kriminālistika, kā rezultātā pasliktināsies drošība valstī.

Elmārs Grēns, Latvijas Zinātnes padomes vadītājs, ir pesimistiski noskaņots, redzot situācijas attīstību Latvijā ekonomiskās krīzes laikā. Viņš atgādināja klausītājiem, ka par zināšanu sabiedrības konceptu tiek runāts jau Nacionālajā attīstības plānā. Diemžēl šis plāns ir sastādīts visai deklaratīvi un vispārīgi, definētā vīzija un vēlmes drīz tikušas aizmirstas. Arī izstrādātā darbības programma ir novecojusi un neatbilst ekonomiskajai un sociālajai situācijai valstī. Valdības pašreizējā rīcība neveicina zināšanu sabiedrības veidošanos, jo tās izstrādātie Latvijas attīstības scenāriji ir balstīti uz impulsīviem lēmumiem, nevis pārdomātu stratēģiju.

Zinātnes eksistence valstī ir kritērijs, kurš parāda - zināšanu sabiedrībai būt vai veģetēt. Lielās Eiropas valstis krīzes laikā turpina investēt naudu izglītībā un zinātnē, sliktākajā gadījumā ieguldījumu apjoms vismaz netiek samazināts. Turpretī Latvijā finansējuma samazinājums tiek veikts automātiski visām nozarēm, neanalizējot, kādas sekas tas radīs nākotnē.

Pēdējā laikā atkal bieži tiek lietota Padomju laikos izplatītā demagoģiskā frāze „Zinātnei jākalpo sabiedrībai." Protams, šajā izteikumā ir daļa patiesības, taču jāņem vērā, ka zinātne dod ieguldījumu arī individuālu pētījumu attīstībā. Zināšanas nedrīkst izmantot tikai komerciālos nolūkos, ir jāievēro arī morāles normas.

E.Grēns uzsver, ka caur zinātni veidojas objektīvs skatījums uz pasauli, no māņiem brīvs cilvēks, un, visbeidzot, arī zināšanu sabiedrība. Viņš uzskata, ka iziešana ielās, protestējot pret valdības lēmumiem, neatrisinās nevienu no samilzušajām problēmām, jo „ceturtā atmoda" nenotiks. Protestu vietā nepieciešams analizēt situāciju, kā arī dalīties pieredzē ar citu valstu pārstāvjiem.

Prof. Maija Kūle uzskata, ka uz zināšanās balstīta sabiedrība ir viens no nozīmīgākajiem pasaules attīstības modeļiem. Patērētāju sabiedrības laikmetā ir būtiski nepazaudēt šo modeli.

Kā pozitīvu piemēru profesore min Jaunzēlandi, kas veiksmīgi virzās uz zināšanu sabiedrības izveidi. Savukārt Latvijā politiķi pietiekami neiestājas par investīcijām kultūrā un izglītībā. Izglītība ir investīcijas, nevis patēriņš un tā atmaksāsies jau tuvā nākotnē. Profesore aicināja apsvērt ideju atgriezties pie bezmaksas izglītības, kā arī būt atvērtiem ārzemju studentiem, jo tā ir pasaules prakse. Līdz ar ārzemju studentu ierašanos tiks veicināta pieredzes apmaiņa kultūrā un izglītībā, kā arī uzlabota augstskolu ekonomiskā situācija.

Vairāki konferences dalībnieki aicināja sabiedrību nevis aklās dusmās protestēt, bet gan analizēt situāciju un veicināt diskusijas, lai rastu labāko iespējamo risinājumu pašreizējās situācijas uzlabošanai.

Anna Radzobe

Raksts pārpublicēts no lu.lv