Atklājumi.lv

Noteikti zinātnes prioritārie virzieni nākamajiem četriem gadiem

12.novembrī, valdībā apstiprināti seši prioritārie virzieni zinātnē 2014.-2017.gadam. Tie ir “Vide, klimats un enerģija”, “Inovatīvie un uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas”, “Sabiedrības veselība”, “Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana”, “Valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība” un “Letonika”. Tādējādi iezīmēti virzieni, kuros turpmākos četrus gadus tiks fokusēta zinātniskā darbība un finansēti fundamentālie un lietišķie pētījumi. Valdībā atbalstīja arī grozījumus Valsts pētījumu programmu pieteikšanas, ekspertīzes un finansēšanas kārtībā, tajos paredzot iespēju pagarināt apstiprināto programmu izpildes termiņu.

Pēc apstiprinātā rīkojuma par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2014.-2017.gadam spēkā stāšanās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izsludinās valsts pētījumu programmu priekšlikumu konkursu, pēc kura attiecīgi arī jaunu programmu konkursu. IZM uzsver, ka prioritāro virzienu definēšana ir priekšnoteikums stratēģiskai valsts zinātnes budžeta līdzekļu ieguldīšanai zinātniskajā darbībā, lai veicinātu Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Šo mērķu vidū ir gan Latvijas starptautiskās konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšana, gan sabiedrības attīstība un kultūras mantojuma saglabāšana.

Kā pirmais prioritārais virziens noteikts "Vide, klimats un enerģija", aptverot tādas jomas kā vide, ekosistēmas un bioloģiskā daudzveidība, atjaunojamo resursu ieguve, enerģētiskā neatkarība, elektroapgādes drošuma paaugstināšanas tehnoloģijas, oglekļa mazietilpīgas ražošanas attīstība, klimata pārmaiņu samazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām. "Inovatīvie un uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas" iezīmēts kā otrais virziens, kurā ietilpst daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti, nanotehnoloģijas un fotonika, informātika, datorzinātne, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, signālapstrādes tehnoloģijas.

Trešais virziens zinātnē nākamajos četros gados, "Sabiedrības veselība", aptver profilaksi, diagnostiku, ārstniecību, klīnisko medicīnu, ārstniecības metodes un tehnoloģijas, ārstniecības līdzekļus un biomedicīnas tehnoloģijas. Nākamais virziens ir "Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana" - zemes dzīļu, ūdens, lauksaimniecības un mežu resursu apguves un pārtikas tehnoloģijas, biotehnoloģijas. Tam seko "Valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība" – sabiedrība, pārvaldība, resursi, tautsaimniecība, demogrāfija, vide. Visbeidzot kā sestais virziens noteikts "Letonika", ietverot tādas nozares kā Latvijas vēsture, valoda, kultūra un vērtības.

Prioritāro zinātņu virzienu projekta 2014.-2017.gadam izstrādē piedalījās IZM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātnieku savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Veselības ministrijas, Kultūras ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības, Pārresoru koordinācijas centra, Studiju un zinātnes administrācijas, 7IP Nacionālais kontaktpunkta, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kā arī zinātnisko institūciju pārstāvji.

Zinātniskās darbības likums nosaka, ka valdība prioritāros virzienus zinātnē apstiprina reizi četros gados. Kopš 2010.gada spēkā ir šādi pieci virzieni: enerģija un vide, inovatīvie materiāli un tehnoloģijas, nacionālā identitāte, sabiedrības veselība, vietējo resursu ilgtspējīga izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas.

Ar Ministru kabineta (MK) 12.novembra sēdē apstiprināto rīkojuma projektu "Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2014.–2017.gadā" var iepazīties šeit: http://www.mk.gov.lv

Tāpat šodien valdībā apstiprināja grozījumus MK noteikumos par Valsts pētījumu programmu pieteikšanas, ekspertīzes un finansēšanas kārtību. Grozījumu mērķis ir nodrošināt veiksmīgāku valsts pētījumu programmu organizēšanas un īstenošanas gaitu. Tie ietver vairākus tehniskus precizējumus, lai novērstu līdzšinējā pieredzē konstatētās problēmas. Tostarp izstrādātas jaunas formas veidlapas gan priekšlikumu konkursa pieteikumam, gan valsts pētījumu programmas pieteikumam, kas atvieglos pieteikumu sagatavošanu un izvērtēšanu. Tāpat paredzēta iespēja pagarināt apstiprināto programmu izpildes termiņu uz laika posmu, kas nepārsniedz četrus mēnešus pēc Ministru kabineta apstiprināto prioritāro zinātnes virzienu termiņa beigām.

Attiecīgi pēc grozījumu spēkā stāšanās un pēc 2010.-2013.gada valsts pētījumu programmu vadītāju iesniegumu apkopošanas tiks izskatīti pamatojumi un iespējas pašreizējo valsts pētījumu programmu izpildes laika pagarināšanai par četriem mēnešiem. Šāda iespēja ir nozīmīga, jo 2010.-2013.gadā piešķirtais finansējums ir bijis samazinātā apmērā nekā sākotnēji plānots, un, paredzot iespēju programmu pagarināšanai, tiktu dota iespēja sasniegt plānotos rezultātus, kā arī nodrošināt pētījumu nepārtrauktību, gadījumā, ja 2014.gada sākumā vēl nebūs apstiprinātas jaunās valsts pētījumu programmas 2014. – 2017.gadam.

Ar Ministru kabineta 12.novembra sēdē apstiprināto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumos Nr.443 "Valsts pētījumu programmu pieteikšanas, ekspertīzes un finansēšanas kārtība"" var iepazīties šeit: http://www.mk.gov.lv

Dita Bukovska
Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas
konsultante sabiedrisko attiecību jautājumos
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
67047804
www.izm.gov.lv

Etiķetes:{tortags,899,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.