Atklājumi.lv

LU rektors Indriķis Muižnieks: „Bez lielām ambīcijām rezultāta nebūs.”

„Runājot vienkāršiem vārdiem, Latvijas Universitātes (LU) īstenotais projekts paredz LU zinātnisko, finanšu un materiālo resursu konsolidāciju, lai Latvijas Universitāte kļūtu par spēcīgu reģionā un visā Eiropas mērogā nozīmīgu spēlētāju gan zinātniskajā darbā, gan resursu pārvaldīšanā, gan studentu un speciālistu piesaistē,” par projekta „LU institucionālās kapacitātes attīstība” realizāciju saka vienas no studējošo skaita ziņā lielākās un nozīmīgākās Latvijas augstskolas – Latvijas Universitātes – rektors, profesors Indriķis Muižnieks, uzsverot, ka ar Eiropas Savienības fondu un pašu piesaistītā finansējuma atbalstu noslēguma fāzē ir pašlaik apjomīgākais institucionālās attīstības projekts Latvijas augstskolu vēsturē: „Bez lielām ambīcijām nebūs arī lielu un nopietnu rezultātu,” tā Indriķis Muižnieks.

Projekts, kura īstenošana sākusies šī gada martā un ir jānoslēdz līdz gada beigām, ietver sevī vairākus galvenos virzienus. Pirmkārt, LU attīstības stratēģijas izstrāde tuvāko septiņu gadu periodam. „Aiz šī visnotaļ birokrātiskā formulējuma slēpjas ļoti praktisks un konkrēts uzdevums – ar institucionālām metodēm ievērojami audzēt LU zinātnisko iestāžu potenciālu, apvienojot pašlaik visnotaļ „izkaisītos” zinātniskos institūtus zem LU pārvaldes struktūrām, atbrīvojoties no liekajām administratīvajām funkcijām un nodrošinot modernas un mūsdienīgas zinātniskās aparatūras, iekārtu un programmatūras iegādi LU vajadzībām,” stāsta LU rektors. „No pašlaik aktīvajām astoņām LU aģentūrām sešas kļūs par tiešām Universitātes struktūrvienībām, tiks un jau tiek apvienoti arī pieejamās tehnoloģijas un programmatūra, koncentrējot resursus jaunajā Dabas zinātnes mājā Torņakalnā. Mazliet vienkāršojot – piemēram, ja līdz šim katra zinātnieku grupa un komanda iegādājās savus pētnieciskos instrumentus un tehnoloģijas, tad tagad to darīs LU, dodot pieeju darbam visām Universitātes paspārnē esošajām zinātnieku grupām un nozarēm,” par projekta aktualitāti stāsta profesors Indriķis Muižnieks, piebilstot, ka šādi Universitātei izdosies akumulēt līdzekļus, kas mērāmi miljonos eiro. Vienlaikus LU strukturālā sakārtošana nozīmē arī racionālu LU nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un līdzekļu akumulēšanu no šo īpašumu pārvaldības: „Ir plānots, ka Universitāte iegūs vairāk nekā pusotru miljonu eiro no nekustamo īpašumu pārvaldīšanas, kā arī vairāk nekā miljonu – no samazinātajām administrācijas izmaksām,” par projekta skaitliskajiem rezultātiem tuvāko četru gadu laikā saka LU rektors.

„Šis viennozīmīgi ir apjomīgākais institucionālās attīstības projekts, kāds beidzamajos gados Latvijas Universitātē vispār ir realizēts.”
(Indriķis Muižnieks, LU rektors, profesors)

Otrkārt, kā norāda Latvijas Universitātes ERAF projekta vadītājs Ansis Grantiņš, liels akcents un izaicinājums ir privātā finansējuma piesaiste tuvāko septiņu gadu periodā: „Noteikumu terminoloģijā runājot, akcents tiks likts uz tehnoloģiju pārnesi, proti, Universitātes pētnieku radītie pētniecības rezultāti un iegūtās zināšanas ir vienreizēja bagātība Latvijai, tādēļ šis potenciāls jāizmanto, lai dotu labumu tautsaimniecībai – veicot zināšanu pārnesi, piesaistot privātos investorus, finansētājus un atbalstītājus, zinātniskā darba rezultātus būs iespējams pārnest uz tautsaimniecību, tādējādi gan atbalstot zinātni, gan, protams, gūstot komerciālu labumu no mūsu zinātnieku darba,” saka Ansis Grantiņš. Arī LU rektors apliecina, ka šāds darbības virziens līdz šim nav bijis prioritārs, taču situācijai ir strauji jāmainās: „Samazinot gan institucionālos, gan birokrātiskos šķēršļus, Universitātei būs iespēja tiešā veidā gūt privāto finansējumu zinātnei, savukārt zinātnisko institūtu līdzšinējā struktūra nekādi neveicināja zinātnieku interesi arī par pētniecības rezultātu komercializāciju un izmantošanu tautsaimniecībā, vairāk orientējoties tikai uz valsts vai ES fondu finansējumu,” saka Indriķis Muižnieks, „projekta ietvaros radītā sistēma ļauj jau šobrīd prognozēt potenciālo finansiālo ieguvumu gan zinātnei, gan LU attīstībai kopumā.”

Trešais virziens saistīts ar reālu pētniecisko iekārtu, programmatūras un tehnoloģiju iegādi, kā arī būvniecības iecerēm jaunajām LU ēkām Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā Torņakalnā, uz kurieni pārcelsies arī lielākā daļa no LU zinātniskajiem institūtiem: „Vienota un pārskatāma pētniecības programmu izstrāde, iekārtu iegāde izcilajiem un starptautiski novērtētajiem zinātniekiem un zinātnieku komandām, būvniecības projekti un reālā būvniecība Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā Torņakalnā un potenciāli arī studentu un zinātniskās pilsētiņai ļaus izveidot spēcīgu un attīstībā esošu zinātnisko centru – Latvijas Universitāti,” ir pārliecināts LU rektors, profesors Indriķis Muižnieks.

Kopumā projekta realizācijā ir iesaistīti vairāk nekā 200 cilvēki, darbojās 15 darba grupas – katra savā jomā, izstrādātas piecas pētniecības programmas ar 18 apakšprogrammām, darbojās 51 zinātnieks, bet realitātē iesaistīto cilvēku skaits ir vēl lielāks: „Šis viennozīmīgi ir viens no apjomīgākajiem projektiem Latvijas Universitātē, kāds pēdējos gados ir realizēts,” uzsver Indriķis Muižnieks, piebilstot, ka lielākā daļa projekta izmērāmo rezultātu un projektu tiek arī tulkoti, lai projekta realizāciju varētu izvērtēt arī starptautiski eksperti: „Esmu ļoti pateicīgs projekta administrācijai un visiem, kas palīdz nodrošināt raitu un saskaņotu projekta norisi – jo šis noteikti ir gadījums, kad var droši apgalvot: ne tikai zinātnieki var ietekmēt zinātnes attīstību, bet arī cilvēki, kas palīdz zinātniekiem nodarboties ar zinātni un apmācību procesu. Sakārtojot administratīvo darbību, izstrādājot skaidru un saprotamu sistēmu, kā veicināt zinātnieku darbu, izveidojot pārskatāmu finansējuma sistēmu un pieejamo resursu izlietošanu, tiks veicināta pētniecisko un zinātnisko rezultātu sasniegšana.”

Ansis Grantiņš,
LU projekta „LU institucionālās kapacitātes attīstība” vadītājs, iepriekš - LU lielo infrastruktūras projektu izstrādātājs un vadītājs
- Kādas zinātniskās iestādes skars plānotā strukturālā reforma?
- LU ir astoņas aģentūras, sešas no kurām kļūs par LU struktūrvienībām, integrējoties vienotajā administratīvajā un institucionālajā sistēmā. Viena aģentūra – LU Matemātikas un informātikas institūts – kļūs par atvasinātu publisku personu, jo ir pietiekami patstāvīga un ar saimniecisko darbību. Bet LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtam ir savs apakšprojekts, tā kā 2013. gada starptautiskajā novērtējumā tas saņēma četras balles piecu baļļu skalā.
- Vai zinātnisko iestāžu reorganizācija skars tikai LU aģentūras, kas līdz šim bija pastāvīgas saimnieciskas vienības?
- Tiks reorganizētas un apvienotas lielākās zinātniskās vienībās ar lielāku zinātnisko kapacitāti arī pašreizējās LU struktūrvienības. Jāsaprot, ka katrs zinātnieks grib savu institūtu un savu komandu, taču sadrumstalotība neveicina visa zinātniskā procesa efektivitāti. Jaunās sistēmas galvenais ieguvums būs lielākas zinātniskās vienības, vienota administrācija un, nenoliedzami, lielāka zinātniskā kapacitāte, kas ļaus piesaistīt gan ES fondu, gan Latvijas valsts, gan privāto finansējumu.

Inta Švirksta,
Projekta „LU institucionālās kapacitātes attīstība” vadošā eksperte
- Kā īsos vārdos jūs raksturotu projektu?
- Projektam ir četras daļas. Pirmā – kopējās LU attīstības stratēģijas izstrāde. LU attīstības stratēģija ietver šādus aspektus: pētniecības programmu izveide, pētniecības programmai atbilstošo cilvēkresursu attīstības plāna izstrāde un LU institucionālās attīstības plāna izstrāde resursu un rezultātu pārvaldības sistēmas pilnveidei. Otrā – mēŗķsadarbības pasākumu īstenošana, nodrošinot zināšanu apmaiņu starp zinātniskajām institūcijām, racionālu pētniecības infrastruktūras izmantošanu un resursu koncentrēšanu kopīgu mērķu īstenošanai. Trešā – LU funkcionālo vienību reorganizācija vai likvidācija. Ceturtā – LU institucionālā attīstība, kas ietver pētniecības infrastruktūras (iekārtas, datu bāzes) izveidi un resursu valdības sistēmas pilnveidi.
- Kā izmērīt projekta skaitliskos rezultātus un izvērtēt ieguldīto līdzekļu atdevi?
- Pētniecība ir viena no tautsaimniecības nozarēm, Tāpēc arī pētniecībā var piemērot terminu „atdeve”, kas raksturo sakarību starp rezultātiem un resursiem, kuri izmantoti. Finansiālo un sociālekonomisko atdevi pētniecībā var aprēķināt, ņemot vērā ieguvumus no 1) publikācijām, tehnoloģiju pārneses un pētniecības izstrādņu ieviešanas ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, 2) pētniecībai piesaistītā privātā vai valsts finansējuma, kā arī 3) papildu darba vietu izveides studentiem un zinātniekiem.

„Projekta ietvaros radītā sistēma ļauj jau šobrīd prognozēt potenciālo finansiālo ieguvumu gan zinātnei, gan LU attīstībai kopumā.”
(Indriķis Muižnieks, LU rektors, profesors)

Jūlija Stare,
Projekta „LU institucionālās kapacitātes attīstība” vadošā eksperte, iepriekš - Attīstības un plānošanas departamenta Projektu nodaļas vadītāja
- Kādi ir projektā paredzētie rezultatīvie rādītāji?
- Projekts ir konceptuāli un administratīvi apjomīgs. Projekta gaitā ir paredzēts īstenot 11 apjomīgas aktivitātes, kuru rezultātā šobrīd jau ir veikts LU funkciju un uzdevumu ārējais audits, izstrādātas 5 zinātņu nozaru pētniecības programmas LU pētniecības attīstībai laikam līdz 2020.gadam, kas līdz tiks starptautiski izvērtētas un pilnveidotas. Šobrīd tiek izstrādāts institucionālās attīstības plāns un LU pārvaldības modelis, aprobēti personāla profesionālās pilnveides kursi, izstrādāts jaunu LU funkcionālo vienību izveidei un funkcionēšanai nepieciešamais juridiskais ietvars, veikti resursu vadības sistēmas pilnveidošanas darbi, īstenoti mērķsadarbības pasākumi, to starp partnerības līgumu slēgšana starp spēcīgākajām Latvijas pētnieciskajām organizācijām un komersantiem. Papildus tam, ir izveidota Starptautiskā konsultatīvā padome, kurā ir iekļauti starptautiski zinātnes eksperti un darba devēju pārstāvji.

Sigita Kaļķe,
LU projekta „LU institucionālās kapacitātes attīstība” finansiste, ilggadējā LU struktūrfondu projektu finansiste
- Kādi ir paredzamie projekta ilgtermiņa rezultāti?
- Paredzēts, ka līdz 2020.gadam projekta rezultātā pieaugs pētniecībai piesaistītā privātā finansējums no 700 00 eiro līdz 3,5 miljoniem eiro, piesaistītā ārvalstu finansējuma pieaugums no 10 miljoniem eiro līdz 18 miljoniem eiro, izveidot 100 jaunas darba vietas jaunajiem zinātniekiem, atbalstīt emeritētos zinātniekus, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra studentu un zinātnieku pilsētiņas izveides turpinājums.

Projekts skaitļos un faktos

Projekta kopējās izmaksas
3,47 miljoni eiro
Zinātniskajai izcilībai paredzēts: 0,77 miljoni eiro
Konsolidācijas atbalsts: 2,7 miljoni eiro.

Projekta stratēģiskie virzieni:
- konkurētspējas paaugstināšana, t.sk.:

- zinātniskā izcilība;
- zināšanu un tehnoloģiju pārnese;
- mērķsadarbība;

- institucionālā attīstība, t.sk.:

- pētniecības infrastruktūras attīstība;
- resursu pārvaldības sistēmas pilnveide;
- rezultātu vadības sistēmas pilnveide;
- strukturālā reorganizācija;

- cilvēkresursu attīstība, t.sk.:

- zinātniskais personāls;
- personāla ataudze – studējošie, kvalifikācija, zinātniskie grādi;
- mobilitāte.

Plānotā LU zinātnisko institūtu reorganizācija
- LU aģentūras, kas kļūs par LU struktūrvienībām:

- Fizikas institūts;
- Bioloģijas institūts;
- Polimēra mehānikas institūts;
- Latviešu valodas institūts;
- Vēstures institūts;
- Filozofijas un socioloģijas institūts;

- LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts saglabās pastāvīgas aģentūras statusu;
- LU Matemātikas un informātikas institūts kļūs atvasinātu publisku personu, saglabājot patstāvīgu saimniecisko darbību;
- 6 LU zinātniskie institūti (jau esošās LU struktūrvienības) skars reorganizācija: Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts, Kardioloģijas institūts, Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts, Astronomijas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts.

ERAF projekts "Latvijas Universitātes institucionālās kapacitātes attīstība", Vienošanās Nr.2015/0027/2DP/2.1.1.3.3/15/IPIA/VIAA/003.