Atklājumi.lv

Arsēna piesārņojums palielina uzņēmību pret cūku gripu

ASV Jūras bioloģijas laboratorijas zinātnieki atklājuši, ka zema līmeņa arsēna koncentrācija, kāda nereti sastopama dzeramajā ūdenī ievērojami samazina imūnsistēmas spējas neitralizēt organismā iekļuvušo A tipa gripas (H1N1) vīrusu. Par pētījuma rezultātiem zinātnieki publicējuši rakstu žurnālā Environmental Health Perspectives.

 "Kad vesels cilvēks vai laboratorijas pele inficējas ar gripas vīrusu, viņu imūnsistēma nekavējoties izstrādā atbildes reakciju," stāsta pētījuma vadītājs Džošua Hamiltons. Aizsargšūnas dodas uz plaušām un sintezē tur virkni ķīmisku vielu, kas palīdz cīnīties pret iebrucēju. Tomēr, kad pelēm piecas nedēļas dzeramajā ūdenī tika pievienotas 100 miljardās daļas arsēna, imūnatbilde H1N1 vīrusam (izmēģinājumos izmantoja šobrīd cirkulējošo "cūku gripas" celmu) aizkavējās par pāris dienām, turklāt tā bija "pārāk vēla un pārāk virspusēja". Vīruss dzīvniekiem izsauca iekaisuma procesus un sekojošu asiņošanu plaušās. Salīdzinot ar kontrolgrupu, arsēnu saņēmušo dzīvnieku vidū mirstības rādītāji bija daudz augstāki.

Hamiltons atzīmē, ka viņu satraucis fakts, ka cūku gripas sākotnējās izplatības reģionos Meksikā, kur novērota lielākā mirstība no saslimšanas ar šo infekciju, daudzi dzeramā ūdens avoti satur ļoti augstu arsēna koncentrāciju. "Mums nav tiešu datu, kas pierādītu, ka no gripas mirušie meksikāņi dzēruši ar arsēnu piesārņotu ūdeni, taču sakritība ir intriģējoša," zinātnieks atzīst.

ASV Vides aizsardzības aģentūra uzskata, ka 10 miljardās daļas dzeramajā ūdenī var uzskatīt par "drošu" koncentrācijas līmeni, taču vairākos valsts reģionos, kur zemes augšējo nogulumiežu sastāvā ir daudz arsēna, tā līmenis dzeramajā ūdenī sasniedz 100 md un lielāku daudzumu.

Arsēns organismā neuzkrājas līdzīgi, kā to dara citi toksiskie metāli, piemēram svins, kadmijs un dzīvsudrabs. "Arsēns mums iziet cauri tāpat kā galda sāls," stāsta Hamiltons. "Tāpēc, lai arsēns nelabvēlīgi ietekmētu veselību tā iedarbībai organisms jāpakļauj dienu no dienas, gadu no gada. Tieši tā, kā tas notiek gadījumā ar saindētu dzeramo ūdeni."

Kā Jūras bioloģijas laboratorijas pētnieki noskaidrojuši iepriekšējos eksperimentos, arsēns ne tikai sabojā imūnsistēmu, tas arī ļoti plašā veidā grauj endokrīno sistēmu. Ja citas ķīmikālijas iedarbojas uz kādu vienu, atsevišķu hormonu grupu, piemēram estrogēniem, tad arsēns bojā gan visu piecu steroīdo hormonu, gan citu hormonu receptoru ceļus. Tādējādi ilgstoša arsēna mikrodozu uzņemšana var spēlēt ievērojamu lomu ar hormonālo sistēmu saistītu saslimšanu - audzēju, diabētu, sirds slimību, reproduktīvās sistēmas un bērna augšanas traucējumu - attīstībā.

Hamiltons uzskata, ka arsēns uz imūno un endokrīno sistēmu iedarbojas ar atšķirīgu mehānismu starpniecību. Imūnsistēmu iedarbina vieni proteīni, bet hormonālajā sistēmā darbojas citi. "Mēs nezinām, kā arsēns ietekmē šīs sistēmas molekulārajā līmenī," stāsta zinātnieks, "taču domājam, - ja noskaidrosim, kas notiek vienā sistēmā, tiksim skaidrībā arī par otru."

Patlaban Hamiltona vadītajā laboratorijā tiek pētīts neparasts "bifāzisks" arsēna iedarbības efekts. Pie ļoti zemām devām arsēns, izrādās, stimulē hormonālo atbildes reakciju, taču, vielas koncentrāciju šķīdumā palielinot pavisam nedaudz, tās pašas reakcijas tiek nomāktas. Zinātnieki pagaidām nevar atbildēt, kāpēc tā notiek, taču cer, ka to noskaidrojot varēs atklāt arī arsēna iedarbības mehānismu organismā.

Interesanti, kāda ir pieļaujamā arsēna koncentrācija pēc Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un vai vispār tā daudzums dzeramajā ūdenī tiek mērīts?

Attēlā: realgars, arsēna sulfīda minerāls.

Vairāk par arsēnu.

Avots:

eurekalert.org

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.