Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Kosmoss

Vai Tunguskas meteorīts bijusi daļa no Zemes augšējos slāņos sadalījušās komētas?

Tunguskas fenomens ir viena no lielākajām mīklām. 1908. gada 30. jūnijā spožs bolīds šķērsoja debesis virs Baikāla ezera, netālu no Krievijas un Mongolijas robežas. Dažas sekundes vēlāk aptuveni 600 kilometrus uz ziemeļaustrumiem nogranda sprādziens. Tika nolauzti koki platībā, kas līdzvērtīga Luksemburgas valstij. Kas bija šis objekts? Ja objekts būtu sadūries ar Zemi aptuveni 5 stundas vēlāk, tas būtu eksplodējis virs Sanktpēterburgas, radot milzīgus zaudējumus un izmainot pasaules vēstures gaitu.

Lasīt tālāk ...

Zinātniekiem pirmoreiz izdevies pilnībā izsekot "krītošās zvaigznes" trajektoriju

Zinātniekiem pirmoreiz izdevies ne tikai asteroīdu atklāt kosmosā, bet arī, pilnībā izsekojot meteora kritiena trajektoriju, atrast to uz Zemes, vēsta interneta vietne „Science News", atsaucoties uz žurnālu „Nature". Pēc lieluma aptuveni automašīnas izmēru asteroīds, kas saņēma nosaukumu 2008 TC3, 2008. gada 7. oktobrī nokrita Sudānas ziemeļos. Pētījuma novatorisms slēpjas arī tur, ka astronomiem pirmoreiz izdevās savienot datus, kas tika iegūti, vērojot asteroīdu kosmosā, ar atrasto fragmentu ķīmisko analīzi.

Lasīt tālāk ...

NASA plāno sūtīt izpētes aparātu flotili uz Venēru

NASA sāk gatavoties plašai Venēras misijai, kuras ietvaros laikā no 2020. g. līdz 2025. g. uz šo planētu varētu nosūtīt veselu izpētes aparātu flotili.

Lasīt tālāk ...

"Kepler" dosies meklēt eksoplanētas

7. martā pl. 05:49 pēc Latvijas laika no kosmodroma ASV Floridas štata Kanaveralas zemes ragā ceļā devās ārpus Saules sistēmas esošo citplanētu meklēšanai paredzētais orbitālais teleskops „Kepler". Orbītā aparātu nogādāja nesējraķete „Delta" II. „Kepler" misija ilgs trīsarpus gadus. Visu šo laiku viņš novēros aptuveni 100 000 Saulei līdzīgu zvaigžņu, ap kurām var riņķot savas planētas.

Lasīt tālāk ...

Uz Marsa atklāj jaunas ūdens darbības pēdas

Brauna universitātes (ASV) planetārie ģeologi uz Marsa virsmas atklājuši vēdekļveida nogulumiežu nosēdumus, kas radušies pirms aptuveno 1,25 miljoniem gadu.

Lasīt tālāk ...

Odu kāpuri izdzīvo atklātā kosmosā

Ar ko jums asociējas ods? Visticamāk - nepatīkams un uzbāzīgs kaitēklis. Viens ods var izbojāt visu nakts miegu. Mazs, nepamanāms un apnicīgs sīcējs, kas to vien gaida kā nosūkt jums asinis, atstājot niezošas pumpas nākamajam rītam. Odi izrādās ir apbrīnojami izturīgas būtnes, kuru īpašības varētu noderēt kosmosa apgūšanas procesā.

Lasīt tālāk ...

Mūsu galaktikā, iespējams, ir 31513 apdzīvotas planētas

Skotu astrobiologs Dunkans Forgans (Duncan Forgan) izstrādājis jaunu formulu, ar kuru aprēķināt saprātīgo būtņu iespējami apdzīvoto planētu skaitu mūsu galaktikā.

Lasīt tālāk ...

Laika ziņas no eksoplanētas HD 80606b

Zinātniskās fantastikas filmu cienītāji noteikti atcerās “Ridika hronikās” attēloto planētu, kuras nakts pusē bija iespējams pārvietoties bez aizsargtērpiem, bet rītausma pienāca ne vien ar sistēmas saules gaismu, bet ar krācošu liesmu uguns jūru, kas aprija visu savā ceļā. Izrādās, ka planēta ar līdzīgu temperatūras izmaiņu režīmu patiešām pastāv. Tā ir izmēros Jupiteram atbilstoša gāzes atmosfēras eksoplanēta ar astronomu piešķirto koda nosaukumu HD 80606b.

Lasīt tālāk ...