Visuma izplešanās atklājējam Edvīnam Hablam - 124

20. novembrī apritēja 124 gadi kopš ievērojamā matemātiķa un astronoma, kosmosa izplešanās atklājēja Edvīna Habla dzimšanas.

Edvīns Pauels Habls, kura vārdā nosaukts atklajumi.lv ne vienu reizi vien dažādu astronomijas jaunumu sakarā pieminētais Habla kosmiskais teleskops, nāca pasaulē 1889. gadā Māršfīldā, Misūrī štatā ASV. 1910.g. Habls Čikāgas universitātē ieguva bakalaura, bet 1917.g. - doktora grādu. Īsu brīdi Pirmā pasaules kara izskaņā pavadījis karadienestā, Habls 1919. gadā uzsāka savu astronoma karjeru, iestājoties darbā Vilsona kalna observatorijā Kalifornijā, kur tieši tobrīd tika uzstādīts tajā brīdī pasaulē lielākais - Hūkera teleskops. Tas bija laiks, kad astronomijas zinātne stāvēja daudzu jaunu, satriecošu atklājumu priekšā. Tikai pirms dažiem gadiem Einšteins bija publicējis savu Vispārējās relativitātes teoriju un, ņemot vērā jauno paradigmu (1), vadošo astronomu prātos sāka noformēties virkne revolucionāru ideju. 

Lasīt tālāk ...

Keplers-78b: planēta, 'kurai nevajadzētu pastāvēt'

Kosmoss, šķiet, nekad nebeigs pārsteigt zinātniekus, liekot tiem ik pa laikam no jauna pārskatīt savus priekšstatus par Visuma, zvaigžņu un planētu evolūciju. Šogad Gulbja zvaigznājā 400 gaismas gadu attālumā no Zemes atklātā citplanēta Keplers-78b, raksts par kuru 30. oktobrī publicēts žurnāla "Nature" tīmekļa versijā, atrodas tik tuvu savai zvaigznei, ka pēc esošajām teorijām par planētu veidošanos tai nemaz nevajadzētu pastāvēt. Šķidras lavas klātā "elles" planēta, uz kuras vidējā temperatūra ir ap 2400 grādu pēc Celsija skalas, apriņķo G-tipa (Saulei līdzīgu) zvaigzni ik katrās 8,5 stundās (sal. ar 365 dienu Zemes apriņķošanas periodu). Keplera-78b orbitālais attālums līdz zvaigznei ir mazāks par 1 miljonu jūdžu. Salīdzinoši tas ir 10 reižu tuvāk nekā Merkurs atrodas no Saules. 

Lasīt tālāk ...

Pētot Lībijas stiklu, atrod senas, virs Sahāras uzsprāgušas komētas kodola daļu

Gandrīz ikviens ir dzirdējis par Senās Ēģiptes 18. dinastijas faraona Tutanhamona kapa dārgumiem, kurus 1922.g., pēc 32 gadsimtu aizmirstības, dienas gaismā atkal izcēla angļu arheologs Hovards Kārters. Šo dārgumu vidū ir arī kāda labi saglabājusies sakta, kuras vidū redzams no dzeltena silīcija stikla darināts spārnots skarabejs - svētā, neredzamo radīšanas spēku simbolizējošā Ēģiptes mēslu vabole. Izrādās, šī vabole, jeb, pareizāk sakot, stikls, no kā tā izgatavota ir radies pirms 28,5 miljoniem gadu, kad Zemes atmosfērā virs mūsdienu Ēģiptes uzsprāgusi komēta. Sprādzienā atbrīvojās liela termālā enerģija, kas tuksneša smiltīs aptuveni 6000 km2 plašā apvidū izveidoja plānu stikla kārtiņu. Miljonu gadu laikā, smiltīm kustoties un pārvietojoties, tā sauktais Lībijas stikls ir erodējis, sadaloties nelielos dzelteni zaļganos gabalos, kurus Nīlas lejteces un Vidusjūras dienvidu piekrastes iedzīvotāji jau izsenis izmantojuši rīku un rotas lietu izgatavošanā. Pētot Lībijas stikla iegulas, zinātnieki nejauši uzgāja arī vienu nelielu, tumšas krāsas oli, kura sastāva analīzes ļāva izvirzīt hipotēzi, ka tas ir pirmais zināmais, kādas uz Zemes nonākušas komētas kodola fragments.

Lasīt tālāk ...

Zeme būs apdzīvojama vēl vismaz 1,5 miljardus gadu

Visam, kam šajā pasaulē ir sākums, reiz pienāk arī beigas. Šī aksioma ir spēkā arī runājot par sarežģītu dzīvības formu, tai skaitā cilvēka eksistencei piemērotu apstākļu pastāvēšanu uz mūsu dzimtās planētas Zemes.

Tomēr, vismaz attiecībā uz šo jautājumu, uztraukumam pagaidām nav pamata - atbilstoši Austrumanglijas universitātes (AAU) zinātnieku pētījumam, kura rezultāti publicēti žurnāla "Astrobiology" š.g. septembra numurā, cilvēki uz Zemes varēs dzīvot vēl vismaz 1,5 miljardus gadu ilgi. 

Lasīt tālāk ...

Ap vēsākām zvaigznēm riņķo siltākas planētas

Jauns, Vašingtonas universitātes (ASV) astronomu izstrādāts klimatiskais modelis ļauj izvirzīt hipotēzi, ka ap vēsākām zvaigznēm, tādām kā sarkanie punduri, iespējams, ir vairāk no ledus brīvu planētu, nekā karsto zvaigžņu sistēmās. To nosaka zvaigznes gaismas un uz planētu virsmas esošā ledus mijiedarbība.

Lasīt tālāk ...

Rentgenstaru teleskops "Čandra" uzņēmis vienu no līdz šim labākajiem pārnovu sprādziena atlieku attēliem

Šogad astronomi visā pasaulē atzīmē rentgenstaru astronomijas 50. jubileju. Viens no kosmiskajiem objektiem, kura attēlojums vislabāk iezīmē šīs nozares tehnoloģisko progresu ir pārnovas SN 1006 sprādziena mākonis.

Pārnova, ko šodien saucam par objektu SN 1006, pie Zemes debesīm parādījās 1006. gada 1. maijā. Vairākas nedēļas tā, neskaitot Mēnesi, bija spožākais debesu objekts, ko varēja saskatīt pat dienas laikā. Iespaidīgo ainu redzēja un savās annāles ierakstīja astronomi visā pasaulē - Ķīnā, Japānā, Eiropā un arābu zemēs. No Zemes SN 1006 atrodas 7000 gaismas gadu attālumā.

20. gadsimta 60. gados, līdz ar kosmiskā laikmeta sākumu, zinātniekiem radās iespēja novietot orbītā vairākus instrumentus, ar kuriem varēja izdarīt redzamā Visuma novērojumus arī tādos elektromagnētiskā starojuma spektra diapazonos, kas atmosfēras ietekmē no Zemes virsmas nebija iespējams. Jauno, orbitālo iekārtu vidū, līdzās mikroviļņu starojumu un ultravioleto staru teleskopiem bija arī rentgenstaru iekārtas.

Lasīt tālāk ...

Astronautiem tālajās misijās draud miega problēmas un starojuma izraisīta smadzeņu degradācija

Lai NASA varētu īstenot savus plānus pēc 10-20 gadiem nosūtīt cilvēkus tālākās kosmiskās ekspedīcijās, nepieciešams atrisināt virkni drošības jautājumu. Viena galvenajām problēmām ir aizsardzība pret kosmisko starojumu - līdzās jau iepriekš zināmajiem radiācijas apdraudējumiem kosmosa ceļotājiem, atbilstoši jauna pētījuma rezultātiem, jārēķinās arī ar paātrinātas Alcheimera slimības attīstības risku. Ne mazāk nopietni izrādās var būt miega un nomodas cikla traucējumi. Par tiem vēstī par Mars-500 projektā iegūtajiem rezultātiem janvāra sākumā publicēts raksts.

Lasīt tālāk ...

Atbildot Sputņik-1 panākumiem, ASV plānoja uzspridzināt atombumbu uz Mēness

Lielvalstis un ar tām cieši saistītās korporācijas savu mērķu panākšanai bieži rīkojas tā, kā to dara komiksu un multfilmu ļaunie varoņi, kuriem tā sacīt "viens pīpis" par viņu darbības sekām, ietekmi uz Zemes biosfēru un cilvēci, nemaz jau nerunājot par atsevišķiem indivīdiem vai to grupām. Tāpēc nav nemaz tik pārsteidzoši uzzināt, ka ASV militāristi, satriekti par PSRS izrāvienu kosmosa "iekarošanā" plānoja dot atbildes triecienu, uzspridzinot uz Mēness atombumbu.

Lasīt tālāk ...

Ūdens uz Mēness rodas Saules vēja ietekmē

Mēness iežos ieslēgtā ūdens avots ir Saules vējš - jonizētu daļiņu plūsma, kas nemitīgi tiek izsviesta no zvaigznes ārējās daļas un veido planetāro sistēmu iekļaujošu magnetosfēru jeb heliosfēru. Pie šāda slēdziena nonākuši Mičiganas universitātes pētnieki, kuru raksts publicēts žurnālā Nature Geoscience.

Lasīt tālāk ...

Amatierastronomi atklāj planētu ar četrām saulēm

Viens no ikoniskākajiem, XX gs. 70.gadu fantastikas filmu triloģijā "Zvaigžņu kari" uzņemtajiem tālo pasauļu skatiem ir rīts uz tuksnešainās Tatuīnas - topošā džedaju bruņinieka Lūka Debesgājēja dzimtās planētas. Lūks vēro apvārsni, virs kura viena pēc otras paceļas divas saules. Tagad kārtējo reizi pierādījies, ka zinātnes atklājumi var būt pārsteidzošāki par fantāziju - atklāta planēta, kuras debesīs redzamas veselas četras zvaigznes. Turklāt atklājumu izdarīja nevis profesionāļi, bet brīvā laika astronomi, pārlūkojot ar orbitālo Keplera teleskopu uzņemtos zvaigžņu attēlus.

Lasīt tālāk ...