Uz Titāna atklāj ar šķidru vielu pildītus kanjonus

NASA starpplanētu zonde “Cassini-Huygens” uz Saturna pavadoņa Titāna atklājusi dziļus, stāvus kanjonus, kas pildīti ar šķidrā agregātstāvoklī esošiem ogļūdeņražiem. Šis atklājums sniedz pirmos tiešos pierādījumus teorijai, ka uz Titāna pastāv ar šķidrām vielām pildīti kanāli. Iegūtie rezultāti publicēti žurnālā “Geophysical Research Letters”. 

Lasīt tālāk ...

Spēcīgs elektriskais vējš “izsūc” planētu okeānus un atmosfēras

Kā jaunā pētījumā atklājuši NASA un Londonas Universitātes koledžas (Lielbritānija) zinātnieki, uz Venēras ir tik spēcīgs elektriskais jeb jonu vējš, ka tas spēj izmest kosmosā ūdens daļiņas no planētas atmosfēras. Neparasti spēcīgais elektriskais vējš, iespējams, spēlējis nozīmīgu lomu planētas okeānu izzušanā.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Geophysical Research Letters”. 

Lasīt tālāk ...

Vai pirmā dzīvība radusies uz piķa melnām oglekļa planētām?

Mūsu Zeme pamatā sastāv no dzelzs-niķeļa sakausējuma kodola un silikāta iežu garozas ar plānu ūdens un dzīvības (biosfēra) kārtiņu virspusē. Bet pirmās potenciāli apdzīvojamās planētas, iespējams, bijušas pavisam citādas. 

Lasīt tālāk ...

Saturna pavadoņi un gredzeni varētu būt jaunāki nekā dinozauri

Jaunā pētījumā noskaidrots, ka daži Saturna ledainie pavadoņi, kā arī tā slavenie gredzeni, varētu būt ievērojami jaunāki, nekā domāts iepriekš. Pētījuma rezultāti liecina, ka tie veidojušies tikai pirms nieka simts miljoniem gadu – tātad vēl pēc tam, kad mūsu planēta piedzīvoja dinozauru ēras ziedu laikus.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Astrophysical Journal”.

Lasīt tālāk ...

Leģendārs atklājums astrofizikā: zinātnieki pirmo reizi novēro gravitācijas viļņus

Gravitācijas viļņu eksistence teorētiski zināma jau veselu gadsimtu, – kopš 1916.gada, kad to eksistenci paredzēja Alberts Einšteins. Tomēr vēl ilgus gadus gravitācijas viļņi bija fiziķu svētais grāls – mērinstrumentu precizitātes ierobežojumi neļāva tos tiešā veidā pierādīt. Beidzot, 100 gadus pēc relativitātes teorijas publicēšanas, zinātniekiem ir izdevies praksē novērot gravitācijas viļņus, tā apstiprinot Einšteina paredzējumu. Preses konferencēs šis atklājums jau vairākkārt nodēvēts par gadsimta notikumu astrofizikā un par nozīmīgāko atklājumu kopš reliktstarojuma pierādīšanas. 

Lasīt tālāk ...

Panākta vienošanās par satelīta Venta-1 palaišanu orbītā

Beidzot ir panākta vienošanās ar Brēmenes pilsētas Lietišķo zinātņu universitāti par Latvijas nano satelīta Venta-1 palaišanu orbītā.

Lasīt tālāk ...

NASA zinātnieki paziņo, ka uz Marsa atklāts tekošs ūdens

NASA zinātnieki nākuši klajā ar sensacionālu paziņojumu – „Mars Reconnaissance Orbiter” (MRO) starpplanētu zondei izdevies iegūt pārliecinošus pierādījumus tam, ka uz Marsa joprojām ir sastopams tekošs ūdens. 

Lasīt tālāk ...

Kā veidojušās Marsa ielejas? Jauns pētījums rada šaubas par līdzšinējo teoriju

Zinātnieki par soli ir pietuvojušies atrisinājumam tam, kā Marss no planētas ar šķidru virsmas ūdeni pirms vairākiem miljardiem gadu pārvērtās par planētu, kādu mēs to pazīstam šodien.

Marsa atmosfēras sastāvā dominē oglekļa dioksīds (CO2). Līdz šim valdīja uzskats, ka laikā, kad uz Marsa virsmas veidojās ielejas, tā atmosfēra bija ievērojami blīvāka un šis apstāklis ļāva apturēt tūlītēju ūdens iztvaikošanu.

Jauns NASA pētījums zinātniekiem radījis šaubas par līdzšinējo ieleju veidošanās teoriju. 

Lasīt tālāk ...

Latvijā novērots daļējs Saules aptumsums (foto)

Šodien pusdienas laikā, maksimālai fāzei iestājoties ap 12.15, visā Latvijā varēja novērot daļēju Saules aptumsumu. Šo mūsu platuma grādos samērā reti redzamo dabas parādību vēroja un fotogrāfijās iemūžināja arī atklajumi.lv redakcija. Attēli uzņemti ar kompaktkameru Canon SX130, kā filtru izmantojot no 1,44MB disketes izņemtu plastikāta ripuli.

Lasīt tālāk ...

Jaunumi „Rosetta” misijā: no komētas izdalītais ūdens daudzums pieaudzis desmitkārši

Joprojām turpinās komētas 67P/Čurjumovs-Gerasimenko izpētes projekts. (sk.: "Pirmā nolaišanās uz komētas – 'Rosseta/Philae' misijas apskats un nākotnes prognozes", atklajumi.lv, 21.11.2014.). NASA pētnieki ziņo, ka komēta, tuvojoties Saulei, sākusi izdalīt ievērojami vairāk ūdens – 4 km platā komēta 2014.gada augusta beigās ik sekundi kosmosā izdalīja tādu ūdens tvaiku daudzumu, kas uz Zemes būtu līdzvērtīgs 1,2 litriem ūdens. Tas ir par desmit reizēm vairāk nekā novērojumu perioda sākumā 2014.gada jūnijā. Pētījuma rezultāti publicēti 2015.gada janvāra žurnāla „Science” speciālizlaidumā, kas veltīts „Rosetta” misijai.

Lasīt tālāk ...