Atklājumi.lv

Pētnieki brīdina – līdz 2050. gadam tuvredzība varētu skart 50% pasaules iedzīvotāju

Pēc nedaudz vairāk nekā 30 gadiem, 2050.gadā, aptuveni puse pasaules iedzīvotāju varētu ciest no tuvredzības, tā liecina jauna Austrālijas zinātnieku pētījuma rezultāti. 

Redzes problēmas 21.gadsimtā kļūst aizvien izplatītākas. Pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā „Ophthalmology”, Briena Holdena Redzes institūta (Austrālija), Jaundienvidvelsas universitātes (Austrālija) un Singapūras Acu izpētes institūta (Austrālija) zinātnieki noskaidrojuši, ka gadījumā, ja saglabāsies līdzšinējās tendences, ap 2050.gadu no tuvredzības cietīs gandrīz 5 miljardi pasaules iedzīvotāju, un aptuveni piektajai daļai no viņiem būs paaugstināts akluma risks.

Pēdējo desmitgažu laikā aizvien vairāk cilvēku visā pasaulē cieš no redzes problēmām, galvenokārt – tuvredzības. Pētnieki uzskata, ka šī tendence galvenokārt ir saistāma ar pārmaiņām cilvēku dzīvesveidā. Mazāk laika ārtelpās, vairāk laika pie datora un citām ierīcēm, vairāk darba tuvumā – tās ir tipiskas 21.gadsimta cilvēka dzīvesveida iezīmes, kas atstāj negatīvu ietekmi uz redzi.

Balstoties uz statistikas datiem, pētnieki aprēķinājuši, ka gadījumā, ja novērotās redzes problēmu tendences nemainīsies, 2050.gadā gadījumu skaits, kad cilvēkiem iestājas aklums spēcīgas miopijas jeb tuvredzības rezultātā, salīdzinot ar 2000.gadu, būs septiņkāršojies. Spēcīga tuvredzība ap šo laiku visticamāk kļūs par galveno akluma cēloni.

Vairākkārt pieaugs arī tuvredzības gadījumu skaits kopumā. Piemēram, ja ASV un Kanādā no tuvredzības 2000.gadā cieta apmēram 90 miljoni cilvēku, 2050.gadā tie būs aptuveni 260 miljoni.

Austrāliešu zinātnieki šai pētījuma tēmai pievērsušies, lai sabiedrības redzeslokā paceltu augošu veselības problēmu, kurai šobrīd tiek pievērsta pārāk maza uzmanība – straujais redzes nepilnību pieaugums globālā mērogā. Pētnieki norādījuši, ka pēdējo 15 gadu laikā pieckāršojies to cilvēku skaits, kas cieš no smagas tuvredzības. Viņi uzskata, ka šādas tendences liecina, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība. Jāievieš biežākas redzes pārbaudes, jāveic plašāki pētījumi par to, kā efektīvāk apturēt miopijas progresēšanu.

Īpaši uzmanība jāpievērš bērnu redzes problēmām, jo arī to izplatībai pēdējo gadu laikā ir izteikti augoša tendence.

„Bērniem jānodrošina iespēja veikt regulāras acu pārbaudes, ieteicams – ikgadējas, lai laikus plānotu redzes pasargāšanas stratēģiju gadījumā, ja izrādīsies, ka konkrētais bērns ir redzes problēmu riska grupā,” optimālo rīcības plānu aprakstījis viens no pētījuma autoriem, profesors Kovins Naido (Kovin Naidoo) no Briena Holdena Redzes institūta.

Redzes aizsardzības stratēģijas var būt visdažādākās, sākot no pārmaiņām dienas režīmā (vairāk āra aktivitāšu, mazāk laika pie elektroniskajām ierīcēm, kas rada spēcīgu piepūli acīm (televizors, dators, planšetdatori u.tml.)), beidzot ar medikamentiem un ķirurģisku iejaukšanos.

Regulāras redzes pārbaudes ir svarīgas arī, tādēļ lai laikus izrakstītu nepieciešamās brilles vai kontaktlēcas, un novērstu turpmāku redzes pasliktināšanos.

Šobrīd tuvredzība ir biežākā redzes nepilnība. Tuvredzības gadījumā acs optiskās sistēmas laušanas spējas ir stiprākas un neatbilstošas acs ass garumam. Miopijas gadījumā acī uz tīklenes krustojas tikai tie stari, kurus atstaro par aptuveni 5 m tuvāk esoši priekšmeti, kā rezultātā rodas neskaidrs attēls (skaidras redzes tālākais punkts atrodas noteiktā attālumā no acs; jo smagāka tuvredzības forma, jo tuvāk atrodas skaidras redzes tālākais punkts).

Attēls: flickr.com

Avots:

eurekalert.org

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.