Atklājumi.lv

Ķīmijterapija var stiprināt audzējus un veicināt to augšanu

Šokējošā pētījumā ASV zinātnieki atklājuši, ka vēža ārstēšanā plaši pielietotā ķīmijterapija pret kuru, atbilstoši BBC News teiktajam, aptuveni 90% blīvo audzēju izstrādā dažādas pakāpes imunitāti, ne tikai būtiski bojā veselās šūnas, bet arī ierosina tām izdalīt proteīnu, kas stiprina audzēju pretestību un veicina to augšanu. Pētījuma rezultāti apkopoti žurnālā Nature Medicine publicētā rakstā.

Freda Hačkinsona vēža izpētes centra pētnieku komanda, strādājot M.D. Pītera Nelsona vadībā, atklāja, ka normālās, veselās ķermeņa saistaudu šūnas - fibroblasti -, kas atrodas vēža tuvumā, saņemot ķīmijterapijas devu, sāk daudzkārt palielinātā apjomā izdalīt t.s. augšanas faktorus, kas rosina vēža šūnu dalīšanos un palīdz tām veidot imunitāti. Parastos apstākļos fibroblasti uztur saistaudu strukturālo integritāti, spēlējot nozīmīgu lomu brūču dzīšanā un kolagēna ražošanā.

Ķīmijterapija sabojā fibroblastu DNS, kas sāk līdz pat 30 reižu vairāk sintezēt proteīnu WNT16B. Atklājums, stāsta Nelsons, bija "pilnīgi negaidīts". Bija zināms, ka WNT saimes gēni un proteīni ir svarīgi gan normālai embrionālajai attīstībai, gan pieaugušo cilvēku cilmes šūnu dalīšanās procesā un audu bojājumu novēršanā. Tāpat bija zināms, ka defektīva WNT signālceļu darbība ir saistīta ar vēža un citu slimību attīstību, taču līdz šim nebija ne mazākās nojausmas, ka šie proteīni būtu saistāmi arī ar ļaundabīgo šūnu rezistences (noturības) veidošanos pret ķīmijterapiju.

Vēža pētnieki cer, ka, atrodot veidu, kā bloķēt WNT sintēzi, varētu uzlabot ķīmijterapijas efektivitāti, kas šobrīd ir tik maza, ka ieguvumi patiesībā nav salīdzināmi ar zaudējumiem.

"Vēža terapijas attīstās, atsakoties no vispārējas iedarbības agresīvu, DNS bojājošu metožu izmantošanas un virzās uz veidiem, kas iedarbojas uz vēža molekulārajiem mehānismiem. Mūsu pētījums liecina, ka vēža mikrovide var ietekmēt arī šo, precīzāko terapiju veiksmi vai neizdošanos," stāsta Nelsons. Citiem vārdiem, viena un tā pati vēža šūna dažādās ķermeņa vietās, atkarībā no blakus esošo somatisko šūnu īpašajām atbildes reakcijām, var ļoti dažādi reaģēt uz ķīmijterapiju.

Galvenais iemesls, kāpēc ķīmijterapija galarezultātā zaudē cīņā ar progresējošu audzēju, saka Nelsons, ir tāds, ka medikamentu devas, kas būtu nepieciešamas, lai pilnībā iznīcinātu vēzi, ir letālas arī pašam pacientam. "Laboratorijā, ar ļoti lielām īpaši toksisku vielu devām apstrādājot šūnas Petri traukā mēs gandrīz vienmēr varam "izārstēt" jebkura veida vēzi." Turpretī cilvēkiem šādu devu piemērošana nav iespējama. Tāpēc, ārstējot blīvos audzējus, lai dotu iespēju normālajām, veselajām šūnām atgūties un atjaunoties, ķīmijterapija tiek dota mazās devās un ilgstoši, noteiktos intervālos. Tomēr, izmantojot šādu pieeju, var gadīties, ka visas vēža šūnas netiek iznīcinātas un izdzīvojušās kļūst rezistentas pret nākošajiem pretvēža kursa raundiem.

Attēlā: peļu fibroblastu šūnas. Jonnas Hannested foto.

Avots:

Yu Sun, Judith Campisi, Celestia Higano, Tomasz M Beer, Peggy Porter, Ilsa Coleman, Lawrence True, Peter S Nelson. Treatment-induced damage to the tumor microenvironment promotes prostate cancer therapy resistance through WNT16B. Nature Medicine, 2012; DOI: 10.1038/nm.2890

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.