Kā radās, veidojās un attīstījās mūsu Zeme?

Lai top! Lai top! Lai jauna zeme ceļas! /Auseklis./

Lasīt tālāk ...

Pasaules 'zaļākās' pilsētas

Pasaules urbanizācijas tendences ir neapturamas – pilsētās mitinās aizvien vairāk un vairāk cilvēku. Ja 1900.gadā par pilsētniekiem sevi varēja dēvēt vien 13% pasaules iedzīvotāju, 20.gs. 50.gados pilsētās mitinājās jau 29%. Kopš 2007.gada pilsētās dzīvo jau vairāk nekā 50% pasaules iedzīvotāju. Prognozē, ka līdz 2050.gadam šis rādītājs varētu sasniegt pat 70%.

Tiek lēsts, ka šobrīd pilsētas ir atbildīgas par 60-80% siltumnīcas gāzu emisiju Zemes atmosfērā, 75% patērēto dabas resursu un aptuveni 50% no kopējā saražoto atkritumu daudzuma.

Ņemot vērā urbanizācijas tempus, šobrīd ir ļoti svarīgi strādāt pie tā, lai padarītu augošās pilsētas videi draudzīgākas. Kurām pilsētām tas līdz šim ir izdevies vislabāk?
Vienprātīgas atbildes nav. Atkarībā no izvēlētajiem vērtēšanas kritērijiem, līderes dažādos sarakstos ir atšķirīgas, taču ir vairākas pilsētas, kuras teju vienmēr gozējas pasaules zaļāko pilsētu galvgalī. Šoreiz tieši par tām – pilsētām, kuras kā paraugu veiksmīgai videi draudzīgo iniciatīvu īstenošanai izraudzījies ne viens vien autors.

Lasīt tālāk ...

90% jūras putnu cieš no plastmasas piesārņojuma okeānos

Kas atrodas vēderos 90% jūras putniem? Diemžēl šoreiz pareizā atbilde ir plastmasa. Jaunā pētījumā zinātnieki no „Commonwealth Scientific and Industrial Research Organisation” (Austrālija) un Londonas impēriskās koledžas (Lielbritānija) ir apzinājuši plastmasas atkritumu radīto draudu apmēru jūras putniem.

Šis ir pirmais pētījums, kas parāda, cik liela ir plastikas piesārņojuma ietekme uz jūras sugām globālajā līmenī, un rezultāti ir nepatīkami pārsteidzoši. Secināts, ka dažādas plastmasas daļiņas gremošanas sistēmā atrodamas lielākajai daļai jūras putnu sugu.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences”. 

Lasīt tālāk ...

Pēta, kas notiktu, ja ĢM lašus palaistu savvaļā

Ģenētiski modificētas zivis, kurām panākta augšanas hormonu paaugstināta sekrēcija, eksistē jau vairāk nekā 25 gadus. Šo gadu laikā ģenētiski modificētajās sugās ir veikti neskaitāmi uzlabojumi, taču tās vēl joprojām nav nonākušas komerciālā pārdošanā. Galvenais iemesls tam ir grūti prognozējamie iespējamie draudi, ko ģenētiski modificēto zivju populācijas varētu radīt dabīgajām ekosistēmām un to sugām.

Lasīt tālāk ...

Ģeologi atklāj, ka Zemes iekšējam kodolam ir savs iekšējais kodols

Planēta Zeme sastāv no trim, ķīmiski un fiziski atšķirīgiem galveniem slāņiem – cietas ārējās garozas, viskozas mantijas un kodola, ko, savukārt, veido šķidrs ārējais un ciets iekšējais kodols. Jauns pētījums, kas tapis Ilinoisas universitātes (ASV) un Naņdzjinas Tehnoloģiju universitātes (Ķīna) zinātnieku sadarbības rezultātā, liecina, ka uzskati par Zemes uzbūvi būtu jāpapildina – pētījumā gūti pierādījumi tam, ka Zemes iekšējam kodolam ir vēl pašam savs iekšējais kodols. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Nature Geoscience”. 

Lasīt tālāk ...

Gada ģeovieta 2015: Staiceles dzelzs avoti

Aktīvi turpinās Latvijas gada dabas nomināciju piešķiršana. Jau iepriekš rakstījām, ka izraudzīts Gada putns un Gada kukainis 2015. Tagad kārta pienākusi nominācijai Gada ģeoloģiskais objekts jeb, jaunajā nosaukumā, Gada ģeovieta.

Lasīt tālāk ...

Apakšzemes ogleklis varētu būt ietekmējis dzīvības attīstību

Zinātniekiem izdevies atklāt jaunas, līdz šim nezināmas detaļas par dziļi zem Zemes virsmas esošo oglekli. Jaunais atklājums mudina domāt, ka apakšzemes ogleklis būtiski ietekmējis dzīvības attīstības vēsturi, kā arī ļāvis izstrādāt jaunu teoriju par dimantu veidošanos Zemes mantijā.

Apakšzemes oglekļa pētījumu veikuši Džona Hopkinsa universitātes (ASV) zinātnieku komanda, sadarbībā ar kolēģiem no citām pētniecības iestādēm. Darba rezultāti publicēti žurnālā „Nature Geoscience”. 

Lasīt tālāk ...

Planktona pārmaiņas pārvērš Kanādas ezeru ūdeni želejā

Kanādas ezeri cieš no problēmām, ko radījušas ūdens ķīmiskā sastāva izmaiņas. Samazinoties kalcija līmenim ūdenī, notikusi strauja želejveida mikroorganismu savairošanās. Turklāt atsevišķus ezerus problēma skārusi tik nopietni, ka to ūdeņi sākuši atgādināt želeju. Situācijas izpētes rezultāti publicēti žurnālā „Proceedings of the Royal Society B”.  

Lasīt tālāk ...

49% tropisko lietusmežu tiek izcirsti nelegāli

Jaunā pētījumā pierādīts, ka gandrīz puse (49%) no tropiskajiem mežiem tiek izcirsti nelegāli, lai iegūtu komerciālajai lauksaimniecībai nepieciešamās zemes. 25% no nelegāli izcirstajās platībās iegūtajiem kokmateriāliem un tajās audzētajiem produktiem tiek eksportēti uz citām valstīm.

„Jau sen zināms, ka lauksaimniecība ir galvenais mežu ciršanas dzinulis, taču šis ir pirmais pētījums, kurā apzināta milzīgā nelegālo darbību loma visā pasaulē patērēto pārtikas un mājsaimniecības preču ražošanā,” norādījis Maikls Dženkins (Michael Jenkins), nevalstiskās organizācijas „Forest Trends” (Vašingtona, ASV) vadītājs un galvenais izpilddirektors.  

Lasīt tālāk ...

Fukušimas kodolkatastrofas ietekme uz augu un dzīvnieku pasauli

2011. gada martā pasauli pāršalca negaidīta vēsts – Fukušimā (Japāna) notikusi eksplozija atomelektrostacijā. Lai neatkārtotu kļūdas, kas tika pieļautas pēc 1986. gada Černobiļas (Ukraina) kodolkatastrofas, kad datu vākšana tika sākta ar ievērojamu novēlošanos, bioloģiskās informācijas izpēti zinātnieki sāka jau dažus mēnešus pēc Fukušimas atomelektrostacijas avārijas. Pētījumos tika iesaistīta starptautiska zinātnieku komanda, kurā bija pārstāvji gan no ASV, gan Japānas un citām valstīm.

Plašo pētījumu rezultāti tagad apkopoti un publicēti žurnālā „Journal of Heredity”.

Lai noskaidrotu paaugstinātā radiācijas līmeņa ietekmi uz dzīvo dabu, tika pētīti visi organismi sākot no augiem un kukaiņiem, beidzot ar zīdītājiem un putniem.

Līdz brīdim, kad tika sākta Fukušimas katastrofas seku izpēte, pasaulē iepriekš bija veikti plaši pētījumi par radiācijas ietekmi uz cilvēku veselību, taču datu par jonizētā starojuma ietekmi uz apkārtējo vidi un dzīvnieku pasauli trūka. Jauno pētījumu rezultātā noskaidrojās, ka Fukušimas atomstacijas radiācijas noplūde atstājusi ietekmi gan uz augiem, gan dzīvniekiem. Visi Fukušimas katastrofas seku pētnieki, neatkarīgi no pētāmās dzīvnieku vai augu grupas nonāca pie līdzīga secinājuma – paaugstināta jonizētās radiācijas iedarbība organismā rada ģenētiskus bojājumus un palielina mutāciju iespējas gan reproduktīvajās, gan nereproduktīvajās šūnās.  

Lasīt tālāk ...