Sadaļas

Zemes tehnosfēras svars sasniedzis 30 triljonus tonnu

Šobrīd Zemes tehnosfēras svars ir sasniedzis aptuveni 30 triljonus tonnu. Tas nozīmē, ka uz katru Zemes virsas kvadrātmetru ir vidēji 50 kilogrami tehnosfēras jeb cilvēka veidotas struktūras – dzīvojamās mājas, rūpnīcas, datori, atkritumi, mobilie telefoni u.t.t.

Aprēķinus par Zemes tehnosfēras pašreizējo svaru veikusi internacionāla zinātnieku komanda Leičesteras universitātes (Lielbritānija) ģeologu vadībā. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “The Antropocene Review”. 

Tehnosfēras ideja pieder ASV zinātniekam Pīteram Hafam (Peter Haff). Hafs ir arī viens no šī pētījuma līdzautoriem. Zinātnieks sāka izmantot terminu “tehnosfēra”, lai apzīmētu visas struktūras, ko cilvēks izveidojis savai izdzīvošanai un labklājībai, cilvēku veidotos tīklus un cilvēkkapitālu. Šobrīd tehnosfēras fiziskās struktūras uz mūsu planētas ir sasniegušas milzīgus apmērus – pasaule pat attālākajos nostūros ir pilna ar ēkām, rūpnīcām, fermām, derīgo izrakteņu ieguves vietām, lidostām, ceļiem, ostām, datoriem un neskaitāmām citām lietām, kas ikdienā nepieciešamas mūsdienu cilvēkam, kā arī atkritumiem, kas radušies pēc priekšmetu dzīves beigām.

“Mūsu kontrole tehnosfērā ir mazāka, nekā mēs iedomājamies. Tehnosfēra ir dinamiska sistēma ar savu enerģiju plūsmu un mēs, cilvēki, esam daļa no tās. Mēs palīdzam uzturēt tehnosfēru pie dzīvības,” paskaidrojis profesors Zalaševics (Zalasiewicz), viens no pētījuma galvenajiem autoriem.

Pirms vairākiem gadiem, ņemot vērā milzīgo cilvēku ietekmi uz Zemes procesiem, radās antropocēna koncepts - ideja, ka cilvēku ietekme uz Zemes ir kļuvusi tik liela, ka sācies jauns ģeoloģiskais laikmets – antropocēns. (Sk.: “Vai cilvēki ienesuši izmaiņas Zemes ģeoloģiskajā vēsturē un sācies jauns laikmets?”, atklajumi.lv, 15.10.2016.) Tehnosfēras ideja ir diezgan cieši saistīta ar antropocēna konceptu. Tā, līdzīgi kā antropocēns, uzsver cilvēku milzīgo ietekmi uz Zemes norisēm un to, ka tās pēdas varētu saglabāties arī ļoti tālā nākotnē.

Pētījuma autori uzskata, ka tehnosfēra ir atdalījusies no biosfēras un tā ir vismaz daļēji parazītiska. Tās pašreizējais attīstības temps ir līdzšinējā Zemes vēsturē nepiedzīvots fenomens – tehnosfēra aug milzīgos ātrumos un tikpat strauji pieaug tās ietekme uz Zemes procesiem un nozīme planētas iedzīvotāju dzīvēs.

Tiesa, atšķirībā no biosfēras, tehnosfērai ir problēmas ar sevis radīto materiālu pārstrādi, kā rezultātā rodas milzīgi atkritumu apjomi. Tas ir galvenais iemesls, kas ierobežo tehnosfēras attīstību, neļaujot tai augt bezgalīgi.

Pētnieki uzskata, ka tehnosfēras mantojums būs ļoti nozīmīgs Zemes attīstības pētījumos tālā nākotnē.

“Tehnosfēra ir kas vairāk, nekā tikai masa. Tā ir devusi iespēju izveidot milzīgu daudzumu ar materiāliem objektiem, sākot no vienkāršiem darba rīkiem un monētām, beidzot ar pildspalvām, grāmatām, kompaktdiskiem un viedtālruņiem. Daudzi no šiem priekšmetiem varētu saglabāsies kā “tehnofosilijas”, un tālākā ģeoloģiskajā nākotnē palīdzēt antropocēna sākumpunkta definēšanā un tā raksturīgo iezīmju pētīšanā,” savu viedokli par tehnosfēras nozīmi ilgtermiņā izteicis profesors Kolins Vaters (Colin Waters) no Leičesteras universitātes Ģeoloģijas departamenta.

Turklāt pētījuma autori atklājuši, ka gadījumā, ja nākotnes pētnieki tehnofosilijas klasificēs līdzīgi kā mūsdienu paleontologi klasificē parastās fosilijas (pēc formas, tekstūras u.tml. pazīmēm), to veidu skaits varētu pārsniegt miljardu. Tas ir krietni lielāks skaitlis, nekā šobrīd uz Zemes mītošo biotisko sugu daudzums.

Zinātnieki tehnosfēru uzskata par sava veida mēru cilvēku ietekmei uz Zemi un tās radītajām pārmaiņām.

“Lai gan tehnosfēra ģeoloģiski ir jauna, tās evolūcija notiek milzīgā ātrumā, un tā jau šobrīd ir atstājusi lielu ietekmi uz planētu,” norādījis Zalaševics.

Attēls: flickr.com

Avots:

le.ac.uk

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.