Sadaļas

Atklāta jauna lapseņu suga ar neparasti garu dzeloni

Turku universitātes zinātnieki ir atklājuši jaunu lapseņu sugu, kuras dzeloņa garums pārsteidzies pat zinātniekus. Jaunā suga atklāta pārejas zonā starp Amazones lietus mežiem un Andu kalniem – teritorijā, kam raksturīga viena no pasaulē lielākajām sugu daudzveidībām. 

Jaunatklāto lapseņu sugu zinātnieki nodēvējuši par Clistopyga crassicaudata. Ziņa par jaunatklāto sugu publicēta žurnālā “Zootaxa Journal”. Lai gan Turku universitātes zinātnieki pēdējo gadu laikā ir atklājuši vairākas jaunas dzīvnieku sugas, Clistopyga crassicaudata zinātniekus ieinteresējusi īpaši, jo tai ir ķermenim proporcionāli neparasti garš un plats dzelonis.

“Esmu pētījis tropos mītošās parazītiskās lapsenes ilgu laiku, bet neko tādu vēl neesmu redzējis. Lapsenes dzelonis izskatās pēc nopietna ieroča,” savā izbrīnā dalījies Turku universitātes profesors Ilari E. Sääksjärvi.

Clistopyga crassicaudata ir parazītiska lapsene. Dzeloni tā izmanto indes ievadīšanai un oliņu dēšanai.

“Visām sieviešu dzimuma lapsenēm ir dzelonis, ko tās izmanto oliņu dēšanai vai indes ievadīšanai. Parazītiskajām lapsenēm parasti ir garš dējēklis oliņu dēšanai, kas nepieciešams, lai lapsenes varētu oliņas izdēt virsū vai iekšā izraudzītajam dzīvniekam. Dējēklis darbojas arī kā dzelonis – mātītes to izmanto, lai ievadītu paralizējošu indi dzīvniekā, kuru tā izraudzījusies par oliņu nēsāju,” paskaidrojis profesors Sääksjärvi.

Jaunatklātā lapseņu suga pieder retajai Clistopyga ģintij, kas oliņas parasti dēj zirnekļos. Lapsenes atrod zirnekļus, kas mitinās ligzdās, ātri ievada tajos indi un izdēj oliņas. Pēc izšķilšanās lapseņu kāpuri paralizēto zirnekli apēd. Parasti tiek apēstas arī zirnekļa dētās oliņas un mazuļi. Pagaidām zinātnieki vēl nav noskaidrojuši, kuras zirnekļu sugas ir Clistopyga crassicaudata iecienītākie upuri, taču, iespējams, šāds atklājums palīdzētu izskaidrot lapsenes dzeloņa izmēru.

Zinātnieki, sadarbībā ar kolēģiem no Kolumbijas, Spānijas un Venecuēlas, jauno lapseņu sugu atklājuši sugām bagātajā pārejas zonā starp Andu kalniem un Amazones lietus mežiem – teritorijā, kuras bioloģiskā daudzveidība ir tik milzīga, ka tajā joprojām bieži izdodas atklāt jaunas augu un dzīvnieku sugas. Prezentējot atklājumu, pētījuma autori izteikušies, ka jaunu sugu atklāšanai ir nozīme ne tikai mūsu zināšanu par bioloģisko daudzveidību paplašināšanā, bet arī lietus mežu aizsardzībā – jaunu un neparastu sugu atklāšana palīdz piesaistīt sabiedrības uzmanību problēmām, kas šobrīd skar lietus mežus, piemēram, to izciršanai un nepieciešamībai šīs unikālās ekosistēmas aizsargāt.

Avots:

utu.fi

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.