Sadaļas

Izrādās, liberāļiem nevis konservatīvajiem piemīt iedzimta tieksme uz autoritārismu

Jums reizēm rada izbrīnu tā saukto “progresīvo”, “toleranci” un “cilvēktiesības” katrā otrajā vārdā piesaucošo politiķu un žurnālistu klaji agresīvās reakcijas pret citādi domājošajiem, vienpusējā nostāja, nekritisks paštaisnums un neslēpts mesiānisms, kura būtības un pamatojuma apspriešana netiek pat pieļauta? Taču izrādās šāda uzvedība ir likumsakarīga un zinātniski izskaidrojama – tieši liberāļi, nevis konservatīvie, kā tika secināts pēdējos gados daudzkārt citētā 2012.g. publicēta pētījuma rezultātos, ir vairāk tendēti uz “psihotiskām” personības izpausmēm, tai skaitā uz tieksmi pēc autoritārisma.

Amerikāņu politikas zinātnes žurnāls “The American Journal of Political Science”, konfrontēts ar ačgārnajiem secinājumiem, šovasar bija spiest publicēt minētā pētījuma labojumu. “Manuskripta aprakstošajā un ievadanalīzes daļā publicēto rezultātu interpretācija bija pilnīgi pretēja,” teikts labojumā. “Aprakstošajā analīzē tiek ziņots, ka tie pētījuma dalībnieki, kuriem pēc Eizenka (Hans Jürgen Eysenck) P-E-N modeļa (psihotiskais, ekstravertais un neirotiskais tips) konstatēts augstāks psihotisma līmenis, lielākoties atbalsta konservatīvu politiku, taču patiesībā tie bija liberāļi; kā arī, tajās manuskripta vietās, kurās tiek norādīts, ka dalībnieki ar izteiktāku neirotismu un tieksmi sniegt aptaujas veicējam vēlamas atbildes savu patieso uzskatu vietā (social desirability bias), lielākoties ir liberāļi, jābūt konservatīvajiem.”

Aplūkojamā rakstā psihotisms ir asociēts ar tādām īpašībām kā neatbilstošu realitātes uztveri, sentimentālismu, sensacionālisma meklēšanu, riska uzņemšanos, impulsivitāti un autoritārismu.

Kļūdainais raksts, kā liecina “Thomson Reuters Web of Science” datu bāze, līdz šim jau 45 reizes citēts citos akadēmiskos pētījumos.

Kurš vainīgs pie šīs fundamentālās kļūdas? Neviens, protams, atzīties nevēlas. “Es nezinu, kā tas gadījies. Viss, ko es zinu, ka tas ir noticis. Tā ir mūsu vaina, ka nepamanījām to ātrāk,” vietnei “Retraction Watch”, kura apkopo ziņas par akadēmisko publikāciju atsaukumiem, pastāstīja publicētā raksta līdzautors, Virdžīnijas Sadraudzības universitātes pētnieks Breds Ferhulsts (Brad Verhulst).

Žurnāla redakcija, komentējot situāciju, savukārt norādījusi, ka publikācijas kļūda nemaina raksta galvenos slēdzienus, kuros secināts, ka “personības iezīmes nenosaka, kādu politisku nostāju cilvēks pieņems”.

Taču Dienviddānijas universitātes profesors Stīvens Ludeks (Steven Ludeke), kurš kļūdu atklāja, tam kategoriski nepiekrīt, sakot, ka tai ir “ļoti būtiska nozīme”.

“Kļūdainie rezultāti bija viena no apjomīgākajām, jelkad publicētajām korelācijām starp personības rakstura iezīmēm un politiku; par tiem rakstīja un rakstīja, tos visādi interpretēja... un pilnīgi nepareizā virzienā,” profesors teica.

Avots:

nypost.com

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.