Bioloģija
Zinātnieki apstiprina teicienu “kāds suns, tāds saimnieks”: suņi pārņem saimnieka personību
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 06 Marts 2017 00:00
- Autors Agnese Reķe
Mūžsenais teiciens “kāds suns, tāds saimnieks” ir ieguvis zinātnisku pamatojumu. Jaunā pētījumā zinātnieki no Austrijas atklājuši, ka suņi spēj “pārņemt” sava saimnieka emocijas un rakstura iezīmes. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Plos One”.
Cilvēku senākie priekšteči - maisveidīgi jūras radījumi
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 20 Februāris 2017 00:00
- Autors Agnese Reķe
Zinātnieki Ķīnā atklājuši mikroskopiskus, maisveidīgus jūras radījumus, kas, iespējams, ir senākie zināmie cilvēku aizvēsturiskie senči. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Science”.
Lielo kaķu atgriešanās: zinātnieki plāno Centrālāzijā reintroducēt izmirušajiem Kaspijas tīģeriem analogu sugu
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 01 Februāris 2017 00:00
- Autors Agnese Reķe
Kaspijas tīģeri bija viena no lielākajām lielo kaķu sugām, kas jelkad dzīvojusi uz Zemes, un arī viena no sugām, kas nepārdomātas cilvēku darbības dēļ izmira vien pagājušā gadsimtā. Pakāpenisks sugas noriets sākās 19.gadsimta beigās, kad Krievija kolonizēja Turkestānas reģionu*, un par izmirušu suga tika pasludināta 20.gadsimta 60.gadu vidū. Šobrīd zinātnieki apspriež iespēju savvaļā reintroducēt Kaspijas tīģeriem ģenētiski praktiski identisku sugu, tā pakāpeniski atjaunojot Centrālāzijas tīģeru populāciju. Pētījums par potenciālo sugas reintrodukciju publicēts žurnālā “Biological Conservation”.
Publicē Latvijas dižāko tūju sarakstu
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 28 Janvāris 2017 00:00
- Autors Agnese Reķe
Pēdējos gados vairākas reizes dabas pētnieki ir konstatējuši dažādu dižkoku apdraudējumus un nozāģēšanas gadījumus. Skaļākais no tiem – izcilās Pētermuižas dižtūjas nozāģēšana, kas plašu mediju rezonansi un sabiedrības sašutumu izraisīja nupat – 2017.gada janvāra sākumā. Ir pamats domāt, ka tūjas ir vieni no neaizsargātākajiem dižkokiem Latvijā, par tām maz kas zināms, un tādēļ – dabas aizsardzības nolūkos – publicējam izcilāko tūju sarakstu.
Zinātnieki secina: skriešanas amatieris, iespējams, varētu “noskriet” varenos T.Rex
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 27 Janvāris 2017 00:00
- Autors Agnese Reķe
Filmās tiranozauri tiek attēloti kā ātri skrienoši milzeņi, no kuriem paglābties var izdoties tikai lielas veiksmes gadījumā. Par tiranozauru izmēru filmas nemelo – tie patiešām bija vieni no lielākajiem gaļēdājiem, un to garums sasniedza pat 13 m. Tomēr izrādās, ka tiranozauri nemaz tik ātri nepārvietojās. Paleontologi izpētījuši, ka tiranozauru pārvietošanās ātrums, iespējams, nepārsniedza 8 km/h – ātrumu, kādā lēnā skrējienā pārvietojas skriešanas amatieris vai pat pieredzējušāks nūjotājs.
Jaunatklātu naktstauriņu sugu nosauc Donalda Trampa vārdā
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 19 Janvāris 2017 00:00
- Autors Agnese Reķe
Pāris dienas pirms ASV jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas ceremonijas, evolucionārie biologi pārsteiguši pasauli, nosaucot viņa vārdā jaunatklātu naktstauriņu sugu. Publikācija par jauno naktstauriņu sugu atrodama žurnālā “ZooKeys”.
Cik ilgi dinozauru mazuļi atradās olās?
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 11 Janvāris 2017 00:00
- Autors Agnese Reķe
Cilvēkiem grūtniecība ilgst 9 mēnešus. Zilo vaļu mazuļi mātes vēderā pavada 11 mēnešus. Strausa mazulis no olas izšķiļas pēc 42 dienām. Bet cik ilgi olas inkubēja teiksmām apvītie dinozauri?
Ilgdzīvošanas rekordisti: Grenlandes haizivis var nodzīvot 400 gadus
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 03 Janvāris 2017 00:00
- Autors Agnese Reķe
Okeānu dzelme ir viena no cilvēkam visgrūtāk pieejamām vietām uz Zemes, kas glabā neskaitāmus dzīvības noslēpumus. Tieši tādēļ okeāni jau izsenis ir vilinājuši gan pieredzējušus pētniekus, gan jaunos zinātniekus. Šogad dāņu zinātniekiem izdevās atrisināt vēl vienu okeāna dzelmes mīklu – atklāt to, cik ilgi dzīvo Grenlandes haizivis, par kuru ilgdzīvošanas spējām baumo jau desmitgadēm ilgi. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Science”.
Jaunā pētījumā skaidro, kāpēc pērtiķi nerunā un demonstrē kā izklausītos, ja viņi to spētu
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 27 Decembris 2016 00:00
- Autors Agnese Reķe
Slavenā sarkanastes žako papagaiļa Aleksa vārdu krājumā bija vairāk nekā 100 vārdi. Zilonis Kosiks iemācījās sazinātnies korejiešu valodā, izmantojot sava snuķa galu. Bet kāpēc runāt nespēj mūsu tuvākie radinieki, primāti?
Zinātnieki pierāda: kad zirgs netiek galā ar problēmu, tas vēršas pie cilvēka
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 22 Decembris 2016 00:00
- Autors Agnese Reķe
Suņi nav vienīgie dzīvnieki, kam piemīt pārsteidzošas komunikācijas spējas un saikne ar cilvēku. Jaunā, žurnālā “Animal Cognition” publicētā pētījumā vēstīts, ka brīžos, kad zirgi saskaras ar kādu pašu spēkiem neatrisināmu problēmu, viņi izmanto dažādus signālus, lai pievērstu cilvēku uzmanību un lūgtu palīdzību. Turklāt zirgu uzvedība mainās atkarībā no cilvēka zināšanām par konkrēto situāciju.
Jaunākie komentāri
Fizikālās ķīmijas katedra aicina uz semināru par molekulārajiem kristā...
Virsjakas no zirnekļu zīda: realitāte jau šogad
Pārsteidzošā atmiņa - cilvēki spēj atpazīt pirms 10 gadiem redzētus at...