Zinātnieki gūst ieskatu redzes evolūcijā – rekonstruēta 160 miljonus gadu vecas acs uzbūve

Redze, kuras attīstību neapšaubāmi var dēvēt par vienu no dzīvnieku evolūcijas galvenajiem dzinējspēkiem, reiz radīja revolucionāras pārmaiņas tajā, kā dzīvnieki uztver apkārtējo vidi un mijiedarbojās savā starpā. Diemžēl noskaidrot, kā tieši senie dzīvnieki redzējuši apkārtējo pasauli, ir neiedomājami grūti. To nosaka apstāklis, ka acs iekšējā struktūra fosilijās tikpat kā nekad nesaglabājas. Tomēr zinātniekiem beidzot ir izdevies paveikt to, kas ilgi tika uzskatīts par neiespējamu – rekonstruēt 160 miljonus gadu vecas acs uzbūvi.

Jauno atklājumu veikusi zoologu un paleontologu komanda no Lionas universitātes (Francija) un Ķelnes universitātes (Vācija). Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Nature Communications”.  

Lasīt tālāk ...

80 miljonus gadu vecā fosilijā atrasti saglabājušies asinsvadi

Ziemeļkarolīnas štata universitātes (ASV) pētnieki raduši apstiprinājumu tam, ka 80 miljonus gadu vecā dinozaura fosilijā atrasti saglabājušies dzīvnieka asinsvadi. Iepriekš skeptiķi uzskatīja, ka atrastās struktūras nevarētu būt asinsvadi, jo tie nesaglabātos tik ilgi, un uzietās struktūras visticamāk ir bioplēves vai citas piesārņotājvielas.

Lasīt tālāk ...

Fosiliju analīze atklāj, kā čūskas pazaudēja kājas

90 miljonus gadu vecas galvaskausa fosilijas analīze palīdzējusi zinātniekiem atrisināt vienu no lielajām evolūcijas mīklām – kā čūskas pazaudējušas savas kājas.
Pētījumu veikuši Edinburgas universitātes (Skotija) zinātnieki, bet rezultāti publicēti žurnālā „Science Advances”. 

Lasīt tālāk ...

Žurkas spēj izjust līdzjūtību

Ja kāda žurka nonāk nelaimē, tās sugas māsas steidz palīgā. Japāņu zinātnieki veikuši eksperimentu, kas liecina, ka žurkas spēj just līdzi citiem savas sugas biedriem – ja žurka redz, ka cita ir nonākusi nelaimē, vēlme palīdzēt uzveic vēlmi baroties. 

Lasīt tālāk ...

Zirnekļu tēviņi iznīcina mātīšu dzimumorgānus, lai atturētu no atkārtotas vairošanās

Jau vairākkārt zinātnieki ir pārliecinājušies, ka zirnekļu uzvedībā, kas ir saistīta ar vairošanos, ir novērojamas visdažādākās dīvainības – sākot ar to, ka mātītes pēc pārošanās bieži vien tēviņus apēd, un beidzot ar to, ka, atsevišķu sugu tēviņi, lai izbēgtu no šī bēdīgā likteņa, vēl pārošanās laikā, uzreiz pēc mātītes apaugļošanas, paši sevi kastrē.

Jaunā pētījumā atklāta vēl kāda neparasta uzvedības iezīme. Izrādās, daži zirnekļu tēviņi pēc pārošanās sakropļo partnera dzimumorgānus, tā, lai mātīte vairs nespētu atkārtoti vairoties ar citu indivīdu. Šādu izturēšanos dzīvnieku pasaulē zinātniekiem izdevies atklāt pirmo reizi vēsturē.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Current Biology”. 

Lasīt tālāk ...

Leģendas nemelo – krokodili patiešām guļ ar vienu atvērtu aci

Reizēm senās leģendas stāsta vistīrāko patiesību. Nesen par to pārliecinājās zinātnieki no La Trobe universitātes (Austrālija), atklājot, ka sena aborigēnu leģenda, par to, ka krokodili guļ ar vienu atvērtu aci, ir patiesa. 

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „The Journal of Experimental Biology”.

Lasīt tālāk ...

Atklāta aiz polārā loka mitinājusies dinozauru suga

Floridas štata universitātes (ASV) un Feirbenksas Aļaskas universitātes (ASV) pētnieku komanda atklājusi jaunu pīļknābjaino (duck-billed) dinozauru jeb hadrozauru sugu, kas mitinājusies tik tālu ziemeļos, kā neviens cits līdz šim zināmais dinozaurs. Pētnieki uzskata, ka šie dinozauri ir piedzīvojuši pat sniegu. Jaunais atklājums radījis sarežģītus jautājumus par to, kā dzīvnieki spējuši adaptēties skarbajiem ziemeļu apstākļiem. Ziņojums par atklājumu publicēts paleontoloģijas žurnālā „Acta Palaentologica Polonica”. 

Lasīt tālāk ...

Atrasta senākā zināmā jūras bruņurupuča fosilija

Zenkenbergas izpētes institūta (Vācija) zinātnieki noteikuši un aprakstījuši senāko zināmo jūras bruņurupuča fosiliju. Tās vecums sasniedz vismaz 120 miljonus gadu, kas ir par 25 miljoniem vairāk, nekā līdz šim zināmajai vecākajai jūras bruņurupuča fosilijai.

Izpētes rezultāti publicēti žurnālā „PaleoBios”. 

Lasīt tālāk ...

Lielo zālēdāju skaita samazināšanās apraud augu valsti vairāk nekā domāts iepriekš

Dabā pastāv dažādi augu sēklu izplatīšanās veidi. Daži augu valsts pārstāvji savas sēklas spēj izplatīt paši, taču daudzu sugu sēklu izplatībā galveno lomu spēlē svešie „aģenti”, galvenokārt dažādi zālēdāji.

Līdz šim valdīja uzskats, ka lielākie dzīvnieki ir atbildīgi par izmēros lielāko, savukārt mazie dzīvnieki – par nelielo sēklu izplatīšanu. Tagad noskaidrots, ka šī saistība nav gluži tik vienkārša. Jaunās Dienvidvelsas universitātes (Austrālija) zinātnieki veikuši pirmo globāla mēroga pētījumu par dzīvniekiem un sēklām, ko tie lieto uzturā. Pētījuma rezultātā ticis apgāzsts uzskats par ciešo saistību starp dzīvnieka ķermeņa izmēru un uzturā lietoto sēklu lielumu. Izrādās, ja no ekosistēmām izzustu lielie zālēdāji, apdraudētas būtu ne tikai sugas ar lielajām sēklām.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Global Ecology and Biogeography”.  

Lasīt tālāk ...

Atklāts pirmais Zemes magnētiskā lauka sensors dzīvnieka organismā

Gadsimtiem ilgi zinātniekiem mieru nelika jautājums, kā dzīvniekiem izdodas migrēt milzīgos attālumos, nekļūdīgi atrodot kāroto galamērķi. Ilgstošu pētījumu rezultātā beidzot nāca atbilde – izrādās, daudzas migrējošo dzīvnieku sugas spēj „uztvert” Zemes magnētisko lauku un izmantot to savā navigācijā. Taču jautājums, kas tieši dzīvniekiem šo maņu nodrošina, palika bez atbildes.

Teksasas universitātes Ostinā (ASV) pētniekiem izdevies spert milzīgu soli ceļā uz izpratni par dzīvnieku spēju uztvert Zemes magnētismu. Viņiem izdevies atklāt pirmo zināmo sensoru dzīvnieka organismā, kas paredzēts Zemes magnētiskā lauka uztveršanai.

Ilgi meklēto pavedienu tam, kā daudzām dzīvnieku sugām izdodas orientēties pēc Zemes magnētiskā lauka, zinātnieki atraduši pavisam neliela tārpa smadzenēs. Pētījums publicēts žurnālā „eLife”. 

Lasīt tālāk ...