Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Bioloģiskā daudzveidība

Lielo kaķu atgriešanās: zinātnieki plāno Centrālāzijā reintroducēt izmirušajiem Kaspijas tīģeriem analogu sugu

Kaspijas tīģeri bija viena no lielākajām lielo kaķu sugām, kas jelkad dzīvojusi uz Zemes, un arī viena no sugām, kas nepārdomātas cilvēku darbības dēļ izmira vien pagājušā gadsimtā. Pakāpenisks sugas noriets sākās 19.gadsimta beigās, kad Krievija kolonizēja Turkestānas reģionu*, un par izmirušu suga tika pasludināta 20.gadsimta 60.gadu vidū. Šobrīd zinātnieki apspriež iespēju savvaļā reintroducēt Kaspijas tīģeriem ģenētiski praktiski identisku sugu, tā pakāpeniski atjaunojot Centrālāzijas tīģeru populāciju. Pētījums par potenciālo sugas reintrodukciju publicēts žurnālā “Biological Conservation”.

Lasīt tālāk ...

Publicē Latvijas dižāko tūju sarakstu

Pēdējos gados vairākas reizes dabas pētnieki ir konstatējuši dažādu dižkoku apdraudējumus un nozāģēšanas gadījumus. Skaļākais no tiem – izcilās Pētermuižas dižtūjas nozāģēšana, kas plašu mediju rezonansi un sabiedrības sašutumu izraisīja nupat – 2017.gada janvāra sākumā. Ir pamats domāt, ka tūjas ir vieni no neaizsargātākajiem dižkokiem Latvijā, par tām maz kas zināms, un tādēļ – dabas aizsardzības nolūkos – publicējam izcilāko tūju sarakstu.

Lasīt tālāk ...

Jaunatklātu naktstauriņu sugu nosauc Donalda Trampa vārdā

Pāris dienas pirms ASV jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas ceremonijas, evolucionārie biologi pārsteiguši pasauli, nosaucot viņa vārdā jaunatklātu naktstauriņu sugu. Publikācija par jauno naktstauriņu sugu atrodama žurnālā “ZooKeys”.

Lasīt tālāk ...

Ilgdzīvošanas rekordisti: Grenlandes haizivis var nodzīvot 400 gadus

Okeānu dzelme ir viena no cilvēkam visgrūtāk pieejamām vietām uz Zemes, kas glabā neskaitāmus dzīvības noslēpumus. Tieši tādēļ okeāni jau izsenis ir vilinājuši gan pieredzējušus pētniekus, gan jaunos zinātniekus. Šogad dāņu zinātniekiem izdevās atrisināt vēl vienu okeāna dzelmes mīklu – atklāt to, cik ilgi dzīvo Grenlandes haizivis, par kuru ilgdzīvošanas spējām baumo jau desmitgadēm ilgi. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Science”.

Lasīt tālāk ...

Klimata pārmaiņu dēļ ziemeļbriežiem ziemās klājas aizvien grūtāk

Ziemeļbrieži, kas velk Ziemassvētku vecīša jeb Salatēta kamanas, mūsdienās ir viens no ikoniskākajiem Ziemassvētku simboliem. Ekologi “British Ecological Society” ikgadējā sanāksmē Liverpūlē (Lielbritānija) atklājuši, ka patiesībā gan mūsdienās ziemeļbriežiem ziemas vairs nav tas vieglākais laiks dzīvē. Izrādās, ziemeļbrieži ir viena no sugām, kuru jau šobrīd nopietni skar klimata pārmaiņu radītās sekas. Klimata pārmaiņu dēļ briežiem Arktikā sāk trūkt ēdiens un dzīvnieki kļūst izmēros mazāki. 

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki atklāj, ka alu gleznojumos attēlota iepriekš nezināma bizonu suga

Iespējams, senie gleznojumi uz alu sienām ir daudz precīzāki, nekā mums varētu likties. DNS analīze atklājusi, ka ledus laikmeta alu zīmējumos mākslinieki pirms 15 tūkstošiem gadu detāli dokumentējuši mūsdienu pasaulei iepriekš nezināmu bizonu un kādas citas lielo pārnadžu sugas hibrīdu, par kuras eksistenci zinātnieki šaubījušies jau ilgi. 

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki tirgū atklāj jaunu krabju sugu no iepriekš nezināmas ģints

Reizēm jaunu atklājumu veikšanai nemaz nav jādodas dziļi tropiskajos džungļos vai jānirst okeāna dzelmē. Nav pat jāpamet pilsēta. To pierāda nesens gadījums, kad trim pētniekiem izdevās atrast zinātnes pasaulei iepriekš nezināmu krabju sugu nekur citur kā mājdzīvnieku tirgū.

Lasīt tālāk ...

Atrasts senākais Eiropas iemītnieks

Zinātnieki atraduši senāko Eiropas iemītnieku, vecāko zināmo koku Eiropā. Tā ir vairāk nekā 1075 gadus veca Heldreiha jeb Bosnijas priede Pinus heldreichii, kas aug Grieķijas ziemeļu daļā Pindu kalnos.

Lasīt tālāk ...

Varens pārsteigums no Gada sēnes 2016

Latvijas Mikologu biedrības izraudzītā Gada sēne 2016 - izcili retā un aizsargājamā bārkstainā mušmire (Amanita strobiliformis) - jau sezonas sākumā ir sagādājusi varenu pārsteigumu, izaugot iepriekš nereģistrētā daudzumā un agrumā. Tas noticis pirmām kārtām atradnē, par kuru mikologi uzzināja tikai šī gada janvārī, kad saņēma ziņojumus un fotogrāfijas no Skaidrītes Urbānes un Jeļenas Belovas, - Tērvetes novada Augstkalnes pagasta centrā.

Lasīt tālāk ...

Vai koki naktīs guļ?

Izmantojot lāzerskenēšanas datus, zinātnieki no Austrijas, Somijas un Ungārijas ir izpētījuši koku ārēji redzamos diennakts ritmus. Izrādās, arī koki dodas pie miera. 

Lasīt tālāk ...