Atklātas 'dvēseli izsūcošas' lapsenes, kas nodēvētas par godu atprātotājiem - tēliem no grāmatām par H.Poteru

Āzijas dienvidaustrumu daļā atklāta jauna parazītisku lapseņu suga, kas nodēvēta par godu atprātotājiem - tēliem no Džoannas Ketlīnas Roulingas pasaulslavenās jauniešu grāmatu sērijas „Harijs Poters”. 

Lasīt tālāk ...

Atklāj augu, kas 'ēd' niķeli

Zinātnieki atklājuši jaunu augu sugu, kas atšķiras no citām sugām ar kādu neparastu paradumu – augi "barojas" ar niķeli. Jaunatklātie "metālēdāji" lapās spēj akumulēt līdz pat 18,000 daļas uz miljonu (dum) niķeļa (augsnēs niķelis vidēji sastopams 20dum koncentrācijā), turklāt – tie nesaindējas. Lielākā daļa augu ietu bojā arī pie tūkstoškārt mazāka niķeļa līmeņa to sistēmā.

Lasīt tālāk ...

Kādēļ zebras ir svītrainas – gadsimtiem senā mīkla beidzot atrisināta

Jautājums, kādēļ zebras ir svītrainas, nodarbinājis cilvēku prātus jau gadsimtiem ilgi. Par neparasto parādību diskutējuši daudzi izcili zinātnieki un dabas pētnieki, to skaitā evolūcijas teorijas autori Čārlzs Darvins un Alfrēds Rasels Volless, taču pat viņiem neizdevās atrisināt dabas veidoto mīklu. Tagad tas beidzot ir izdevies amerikāņu zinātniekiem.

Lasīt tālāk ...

No klimata pārmaiņām ir arī ieguvēji - paredz garastīšu populācijas pieaugumu

Globālā sasilšana teju vienmēr tiek minēta kā liels drauds sugu pastāvēšanai. Tomēr šis apgalvojums ne visos gadījumos uzlūkojams par patiesu, – ir arī sugas, kam klimata pārmaiņas nāk pat par labu. Viena no šādām sugām ir garastītes – nelieli putni, kas sastopami arī Latvijas teritorijā.

Lasīt tālāk ...

Sibīrijas zinātnieki strauji tuvojas iespējai klonēt mamutus

2013.gadā Sibīrijas zinātniekiem izdevās atrast īpaši labi saglabājušās mamuta atliekas – gandrīz pusi dzīvnieka ķermeņa, kas daudzus tūkstošus gadu bija gulējis iesalis ledājos. Atradums zinātnes pasaulē izraisīja lielu sensāciju. Atliekas bija saglabājušās tik labi, ka no tām bija iegūstami gan asiņu, gan muskuļaudu paraugi – aizvēsturisko dzīvnieku substances, par kuru atrašanu, ņemot vērā teorētiskās iespējas klonēt izmirušos spalvainos ziloņu radiniekus, jau sen sapņoja paleontologi.

Lasīt tālāk ...

Sugas pārdzīvojušas leduslaikmetus pateicoties vulkāniem

Pētniekus jau ilgstoši nodarbinājis jautājums, kā vietās, kur leduslaikmetu periodos zemi klāja bieza ledus sega, sugām izdevies izdzīvot un pat turpināt savu attīstību. Beidzot uz šo jautājumu izdevies atrast atbildi.

Starptautiska zinātnieku komanda, kā vēstī izdevumā „Proceedings of the National Academy of Sciences" š.g. 19.februārī publicēta pētījuma rezultāti, ilgstoši vācot un apkopojot informāciju par vairākiem simtiem tūkstošu zināmo Antarktikas sugu, atklājusi, ka, laikā, kad Zemi klāja plaši ledāji, liela nozīme dzīvnieku spējā ne tikai izdzīvot, bet pat evolucionēt, bijusi vulkānu darbībai.

Lasīt tālāk ...

Atklāts, ka okeāna krēslas zonā mīt 95% no visām zivīm

Pasaules okeāns aizņem vairāk nekā 70% Zemes platības un satur aptuveni 97% kopējo pasaules ūdens krājumu. Pēc ASV zinātniskās aģentūras „National Oceanic and Atmospheric Administration" datiem, cilvēki pagaidām pamatīgi izpētījuši vien aptuveni 5% Pasaules okeāna kopplatības, tādēļ joprojām ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu – īpaši par dzīvību okeāna dziļākajos slāņos, kuru izpēte ir sarežģīta augstā ūdens spiediena un tumsas dēļ.

Jaunā pētījumā, ko veikusi internacionāla marīno jeb jūras biologu komanda Rietumaustrālijas universitātes profesora Karlosa Dvartes (Carlos Duarte) vadībā, pierādīts, ka okeāna mezopelaģiskajā slānī, ko mēdz dēvēt par krēslas zonu mīt aptuveni 95% pasaules zivju biomasas. Iepriekš tika uzskatīts, ka krēslas zonā mīt 10 līdz pat 30 reižu mazāk zivju. Pētījuma rezultāti publicēti zinātniskajā izdevumā „Nature Communications".

Lasīt tālāk ...

Ģenētiķi: suni pirmie pieradinājuši senās Eiropas paleolīta mednieki

Runājot par cilvēka pieradinātajiem dzīvniekiem, kā vienu no pirmajiem parasti iedomājamies suni - mūsu uzticamo pavadoni, draugu un sargu. Un patiešām, gan atbilstoši Redjarda Kiplinga bērniem sarakstītajā stāstā "Kaķis, kas staigāja, kur pašam patīk" attēlotajai notikumu secībai, gan mūsdienu molekulārās bioloģijas priekšstatiem, tieši vilks bija pirmais dzīvnieks, kuru cilvēks pieradināja. Tik vienkārši gan nesokas ar suņa pirmdzimtenes meklējumiem. Šajā jautājumā pētniekiem vienota viedokļa pagaidām vēl nav. Jauna, žurnāla "Science" 2013.g. 15. novembra numurā publicēta raksta autori, balstoties uz ģenētiskām analīzēm, apgalvo, ka senākā suņa domestifikācija notikusi nevis Tuvajos Austrumos vai Ķīnā, par ko liecināja daži iepriekšējie pētījumi, bet Eiropā, laikā starp 18,800 un 32,100 gadiem pirms mūsdienām.

Lasīt tālāk ...

Arheju atklājējs un RNS pasaules hipotēzes autors Karls Vēse, 1928-2012

Amerikānis Karls Vēse (Carl Woese) nebija plaši pazīstams ārpus mikrobioloģijas un evolucionārās bioloģijas aprindām. Tomēr viņa devums organismu sistemātikā kā arī vispārējo priekšstatu par dzīvības evolūciju attīstībā ļauj pagājušā gada 30. decembrī 84 gadu vecumā mirušo Vēsi ierindot 20. gs. izcilāko zinātnieku pulkā.

Lasīt tālāk ...

Pirmo reizi publicē pasaulē retākā vaļa attēlus un aprakstu

Planētas jūras un okeāni joprojām slēpj daudzus nezināmus un mazpazīstamus dzīvniekus. Žurnāla Current Biology š.g. 6.novembra numurā Jaunzēlandes zinātnieki publicējuši pirmo pasaulē retākā jūras zīdītāja - lāpstzobu knābjvaļa (Mesoplodon traversii) - aprakstu. Publikācijas nozīmīgumu raksturo M.traversii attēls uz žurnāla vāka.

Lasīt tālāk ...