Pusmiljonu gadu sens Homo erectus gravējums gliemežvākā liek pārvērtēt cilvēces kognitīvās evolūcijas vēsturi

Ar ko Homo sapiens atšķīrās no citām vēlajā pleistocēnā Eirāzijā dzīvojušajām Homo grupām? Kas bija tas, kas mūsu senčiem, izspiežot un daļēji uzsūcot sevī pārējās populācijas (sk.: "Denisa alas neandertāliešu genoms liecina par agrīno cilvēku grupu plašu sajaukšanos vidējā paleolītā", atklajumi.lv, 22.13.2013.), vēlajā paleolītā ļāva kļūt par vienīgajiem uz Zemes dzīvojošajiem hominīdiem? Daudzi pētnieki uzskata, ka izšķirošās bija domāšanas un uztveres jeb kognitīvās atšķirības, kuru izteiksmīgākā izpausme, par kuru varam spriest pēc atradumiem, jo īpaši alu gleznojumiem, ir māksla. 

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki atrod Turcijā senāko zināmo akmens darbarīku

Zinātnieki Turcijā atraduši Anatolijas pussalā vecāko, līdz šim zināmo, ar 1,2 miljonu gadu senatni datētu akmens rīku, tādējādi paplašinot agrā pleistocēna Homo ģints fosiliju, dzīvesvietu un rīku atradumu vietu skaitu Eiropā.

Lasīt tālāk ...

Mezolīta Spānijas iedzīvotājam bijusi tumša āda un zilas acis

Brana 1, kā nosaukts viens no diviem Branas-Arintero alā, Valdelugeras novadā, Spānijas Leonas provincē atrastajiem mezolīta perioda indivīdu skeletiem, atbilstoši jauna, žurnālā "Nature" publicēta ģenētiska pētījuma rezultātiem, bijušas zilas acis, eiropeīds izskats, taču tumša āda. Šis ir arī pirmais, līdz šim atšifrētais Eiropas mezolīta iedzīvotāju nukleārais genoms (šūnas kodola DNS).

Lasīt tālāk ...

Denisa alas neandertāliešu genoms liecina par agrīno cilvēku grupu plašu sajaukšanos vidējā paleolītā

Jaunākais neandertālieša genoma atšifrējums devis negaidītas ziņas par vidējā un agrajā paleolītā Eirāziju apdzīvojušo cilvēku grupu - kromaņjoniešu, neandertāliešu, deņisoviešu un vēl kādas, iepriekš zinātenei nezināmas Homo populācijas savstarpējo krustošanos. Pētījuma rezultāti publicēti žurnāla "Nature" 2013.g. 19.decembra numurā.

Lasīt tālāk ...

Ap 400 000 gadu senas mtDNS atšifrējums uzdod jaunus, negaidītus jautājumus par cilvēka evolūciju

Uzlabojoties tehnoloģijām, zinātniekiem izdodas izdalīt sekvenēšanai derīgu DNS no arvien senākiem arhaisko cilvēku kaulu paraugiem un teju katrs šāds atšifrējums rada jaunu sensāciju, liekot pārvērtēt iepriekšējās hipotēzes un uzdodot jaunus jautājumus. Lai tikai atceramies, cik liels bija daudzu ģenētiķu, antropologu un arheologu pārsteigums, kad 2010.g. nolasītais, pirms 38,000 gadu Vindijas alā mūsdienu Horvātijas teritorijā dzīvojušā neandertālieša šūnas kodola DNS nepārprotami apliecināja, ka šo drukno, par Homo sapiens īsāko ķermeņu un dabīgi izstiepto galvaskausu ar izteiktajiem uzacu lokiem īpašnieki, par kuru pilnīgu cilvēciskumu vēl pavisam nesen bija izteiktas nopietnas šaubas, ir senči līdz pat 4% (pēc 2011.g. rezultātiem - 9%) no mūsdienu cilvēces (sk.: A.Marnica, "Katrs 10 pasaules iedzīvotājs - neandertāliešu pēctecis", atklajumi.lv, 02.08.2011.). 

Lasīt tālāk ...

Cilvēks sācis medīt pirms aptuveni 2 miljoniem gadu

Neapšaubāmi, viens no atslēgas faktoriem pērtiķcilvēka pārtapšanā par cilvēku ir gaļas iekļaušana diētā un ar tās ieguvi saistītās medības, kuru sekmīga norise bija atkarīga no to dalībnieku plānošanas, efektīvu medību ieroču gatavošanas un sadarbības spējām, kas, savukārt, bija ļoti svarīgas tālākajā Homo ģints evolucionārajā attīstībā.

Taču zinātniekiem joprojām nav skaidru atbilžu uz jautājumiem: kad un kādai sugai piederošs hominīds, paralēli kritušo vai plēsēju daļēji apēsto dzīvnieku pasīvai izmantošanai uzturā, sāka doties patstāvīgās medībās. Tāpat virkne karstu diskusiju tiek risināts par to, kāda veida medībās agrīnais Homo devās - vai tā bija atsevišķu vājāku dzīvnieku nodzīšana vai uzglūnēšana no slēpņa? 

Lasīt tālāk ...

Modernā tipa cilvēki Āzijā, iespējams, dzīvo daudz senāk nekā iepriekš domāts

Mūsdienu cilvēku ienākšanas laiks Dienvidu un Austrumu Āzijā pagaidām nav precīzi zināms un par šo jautājumu nereti attīstās visai karstas zinātniskas debates. Atbilstoši plaši pieņemtam un daudzviet popularizētam uzskatam, Homo sapiens Vidusjūras austrumu piekrasti, izejot no Āfrikas, pirmo reizi sasniedza laikā starp 85 000 un 130 000 gadiem pirms mūsdienām, siltākā un mitrākā klimatiskā posmā, ko sauc par 5. jūras izotopu stadiju (MIS 5).

Lasīt tālāk ...

Vai mūsdienu cilvēku senči ādu apstrādes tehnoloģiju pārņēma no neandertāliešiem?

Divi, samērā slaidi akmens laikmeta cilvēki uzmanīgi skatās kā daudz robustākais trešais ar spēcīgajām, muskuļotajām rokām apstrādā ribas fragmentu. Beidzot rudmatainais meistars ir pabeidzis, rīks ir gatavs un viens no skolniekiem pieliecas tuvāk, lai to apskatītu. Tā kā viņu valodas ir svešas, tad saprasties nav viegli. - "Tagad mēģini tu," savā mēlē saka neandertālietis, pastiepdams kromaņjonietim pretī jaunu ribas sagatavi.

***

Anatomiski mūsdienīgie cilvēki jeb kromaņjonieši neandertāliešus Eiropā sāka nomainīt aptuveni pirms 44 000 gadu. (sk. "Pāreja no neandertāliešiem uz mūsdienu cilvēkiem Rietumeiropā", atklajumi.lv, 17.09.2011.) Atsevišķās, ģeogrāfiski norobežotās vietās neandertālieši saglabājās līdz pat 27 000 - 30 000 gadiem pirms mūsdienām. Arheoloģiskais materiāls rāda, ka ap izzušanas laiku neandertāliešu materiālajā kultūrā parādās vairākas kromaņjoniešiem raksturīgas iezīmes - specializētu kaula rīku izgatavošana, ķermeņa ornamentu un nelielu asmeņu - mikrolītu - lietošana. Pētnieku aprindās ir notikušas plašas diskusijas par to vai šī tendence vienmēr ir saistāma ar Homo sapiens tiešu ietekmi un neandertālieši ir tikai kopējuši savu brālēnu tehnoloģijas - jeb tā var liecināt arī par neandertāliešu kultūras neatkarīgu attīstību. 

Lasīt tālāk ...

Mitohondriālā Ieva un Y hromosomas Ādams varētu būt dzīvojuši apmēram vienā laikā

Vispārīgi runājot par DNS pētījumiem, kuru ietveros ģenētiķi cenšas noskaidrot, pirms cik ilga laika dzīvojuši šodienas Zemes iedzīvotāju senākie kopīgie senči, nevilšus var rasties priekšstats, ka ar tiem domāta kāda viena, atsevišķa ģimene jeb divi, vienlaikus dzīvojuši cilvēki, taču tā nebūt nav. Tā sauktā mitohondriālā Ieva un Y hromosomas Ādams ir senāko, līdz mūsdienām saglabājušos sieviešu un vīriešu līniju priekšteči un šo zaru hronoloģiskais garums, kā liecinājuši virknē pētījumu iegūtie, atšķirīgie rezultāti, var būt dažāds. Tomēr, atbilstoši 2013.g. 2. augustā žurnālā "Science" publicētam rakstam, nevar izslēgt iespējamību, ka šo biblisko tēlu zinātniskie līdzinieki varētu arī piederēt kādai vienai nelielai, noteiktā laikā dzīvojošai Homo sapiens populācijai.

Lasīt tālāk ...

Izpētītas senākās dzirdes kauliņu fosīlijas: rezultāti sniedz jaunas atziņas par cilvēka evolūciju

Žurnāla PNAS 13. maija numurā publicēts raksts par divu Dienvidāfrikas hominīnu - Paranthropus robustus un Australopithecus africanus dzirdes kauliņu fosīliju izpēti. Dzirdes kauliņi, kas ir cilvēka skeleta mazākie kauli, fosīlajos atradumos sastopami ārkārtīgi reti. Binghemptonas universitātes (ASV) antropologu vadībā veiktais starptautiskas zinātnieku komandas pētījums ir būtiski papildinājis mūsu zināšanas par agrīno cilvēku evolūciju.

Lasīt tālāk ...