Neandertālieši, līdzīgi kā mūsdienu cilvēki, spējuši radīt mākslu

Zinātnieki guvuši pirmos pārliecinošos pierādījumus tam, ka senākos zināmos alu zīmējumus radījuši neandertālieši. Atklājums mudina domāt, ka neandertāliešiem bijusi līdzīga mākslas izjūta (līdz arī to arī attīstīta simboliskā domāšana), kā mūsdienu cilvēkam. 

Lasīt tālāk ...

Jauns atklājums liks pārskatīt cilvēku agrīnās attīstības vēsturi

Ilgu laiku zinātnes pasaulē valdīja uzskats, ka cilvēku agrīnās attīstības pirmsākumi meklējami Āfrikā. Jaunā izpētē zinātnieki Krētā atraduši pēdu nospiedumus, kas liek pārvērtēt visu, ko zinām par pirmatnējo cilvēku evolūciju. Atrastie, mūsdienu cilvēka pēdu formai līdzīgie nospiedumi ir aptuveni 5,7 miljonus gadu veci. Pēc līdzšinējiem uzskatiem šai laikā mūsu senči joprojām staigāja pa Āfriku ar pērtiķveidīgām pēdām.

Lasīt tālāk ...

Jaunā pētījumā skaidro, kāpēc pērtiķi nerunā un demonstrē kā izklausītos, ja viņi to spētu

Slavenā sarkanastes žako papagaiļa Aleksa vārdu krājumā bija vairāk nekā 100 vārdi. Zilonis Kosiks iemācījās sazinātnies korejiešu valodā, izmantojot sava snuķa galu. Bet kāpēc runāt nespēj mūsu tuvākie radinieki, primāti?   

Lasīt tālāk ...

Orangutānu prasme kontrolēt balsi var liecināt par hominīdu runas spēju izcelsmes evolucionāro senumu

Orangutāns vārdā Rokijs sniedzis zinātniekiem būtiskus pierādījums izpratnei par to, kā sākotnēji veidojusies cilvēka runas spēja. Spēlējot “atdarināšanas spēli”, Rokijs spēja atkārtot augstumu un toni skaņām, ko viņam demonstrēja zinātnieki.

Daremas universitātes (Lielbritānija) zinātnieku pētījums atkārtoti parādīja, ka orangutāniem piemīt spēja kontrolēt savu balsi. Šī pētījuma rezultāti varētu tuvināt nobeigumam strīdu par to, vai cilvēku runas spējas ir cēlušās no mūsu agrīnajiem priekštečiem.
Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Scientific Reports”.  

Lasīt tālāk ...

Vai rūpes par mazuļiem bija cilvēku intelekta attīstības dzinējspēks?

Smadzeņu un kognitīvo zinātņu pētnieki no Ročesteras universitātes (ASV) nākuši klajā ar jaunu evolucionāro modeli, kurā par galveno augsta intelekta līmeņa attīstības virzītājspēku cilvēkiem tiek uzskatītas prasmes, kas nepieciešamas, lai aprūpētu mazuļus.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”. 

Lasīt tālāk ...

Neandertāliešu izmiršanu, iespējams, izraisīja mūsdienu cilvēku izplatītās slimības

Pateicoties paleoantropoloģiskajiem un arheoloģiskajiem pētījumiem, jau ilgāku laiku ir zināms, ka bijis laika posms, kad Eirāzijā vienlaicīgi mituši gan mūsdienu cilvēki Homo sapiens, gan neandertālieši Homo neanderthalensis. Turklāt, kā liecina mūsdienu cilvēka un paleoģenētiskā materiāla izpēte, starp abām sugām notikusi pat krustošanās. Taču jautājums, uz kuru zinātniekiem joprojām nav pārliecinošas atbildes, ir - kādēļ neandertālieši izmira, bet Homo sapiens izdzīvoja?

Lasīt tālāk ...

Neandertāliešu uzturs: 80% gaļas, 20% dārzeņu

Pēdējos gados Rietumu pasaulē par modes lietu ir kļuvusi tā sauktā paleodiēta. Šajā gadījumā ar vārdu „paleodiēta” ir jāsaprot ideja par atgriešanos pie uztura, ko lietoja mūsdienu cilvēka priekšteči, kas dzīvoja paleolītā pirms neolīta revolūcijas, kad aizsākās zemkopības apguve – ēdienkarte, ko sastāda gaļa, zivis, svaigi augļi un dārzeņi, no uztura izslēdzot piena produktus, graudaugus un moderni apstrādātos pārtikas produktus.

Tas, cik šāds uztura plāns piemērots mūsdienu cilvēkam, lai paliek katra paša ziņā, taču viens ir skaidrs – homo ģints uzturs evolūcijas gaitā ir mainījies pamatīgi.

Ko ēda mūsu senči – mednieki-vācēji? To jaunā pētījumā pievēršoties neandertāliešu ēdienkartei, noskaidrojuši zinātnieki no Tībingenas universitātes (Vācija) izpētes institūta „Senckenberg Center for Human Evolution and Palaeoenvironment”. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālos „Journal of Human Evolution” un „Quaternary International”.  

Lasīt tālāk ...

Vai neandertāliešu izmiršanas iemesls bija cilvēku-suņu sadarbība?

Izdzirdot vārdu salikumu „invazīvās sugas”, prātā nāk visdažādākie augi un dzīvnieki, sākot ar Latviju apsēdušajiem latvāņiem, beidzot ar kartupeļu lapgrauzi jeb Kolorādo vaboli, Ķīnas krabi un jenotsuni. Antropoloģe Pata Šipmena (Pat Shipman) uzskata, ka šai sarakstā iekļaujams arī mūsdienu cilvēks. Savā jaunajā grāmatā „The Invaders: How Humans and Their Dogs Drove Neanderthals to Extinction” viņa norādījusi, ka mūsdienu cilvēks ir visinvazīvākā suga, kas jelkad dzīvojusi uz Zemes virsmas un ka tieši mēs varētu būt vainojami pie neandertāliešu izzušanas.

Lasīt tālāk ...

Itālijā iegūts senākais neandertālieša DNS paraugs

Ģenētiski izpētot un radiometriski datējot nomaļā Dienviditālijas alā 20.gs. 90.gadu sākumā uzietu, par Altamuras cilvēku dēvētu paleoantropa skeletu, kura taksonomiskā piederība atbilstošam mūsdienu cilvēka priekšteču atzaram līdz šim tikusi dažādi traktēta, vairākumam paleoantropologu to klasificējot kā "agrīno neandertālieti", Romas "La Sapienza" universitātes zinātnieki tagad noteikuši, ka šis indivīds patiešām bijis neandertālietis un dzīvojis pirms apmēram 150,000 gadu. Tādējādi no tā kauliem iegūtais DNS ir vecākais šobrīd sekvenētais neandertālieša ģenētiskais materiāls. Raksts par pētījumu 2015.g. 21.martā publicēts izdevumā "Journal of Human Evolution".

Lasīt tālāk ...

Etiopijā atrasta senākā zināmā Homo dzimtas fosilija

2013.gada janvārī Arizonas Valsts universitātes (ASV) students Čalačevs Sejoms (Chalachew Seyoum) kā antropoloģes Dr. Kejas Rīdas (Kaye Reed) ekspedīcijas dalībnieks apsekoja Ledi-Geraru fosiliju atradni, kas atrodas nomaļā, tuksnešainā zinātnieka dzimtās Etiopijas nostūrī Afāras reģionā. Vairāk nekā desmit gadus veicot meklējumus šajā izžuvušajā, Mēness ainavai līdzīgajā, bet dažādām fosilijām bagātajā apvidū, paleontologiem tomēr nebija izdevies atrast cilvēku priekšteču pēdas. Pēkšņi, uzkāpis nelielā plato, Sejoms smiltīs ieraudzīja, kādu neparastu objektu, kas vēlāk izrādījās zinātnei ārkārtīgi svarīgs atradums – vecākā līdz šim zināmā Homo ģints fosilija. Raksts par atradumu šā gada martā publicēts žurnālā „Science”.

Lasīt tālāk ...