Noskaidrots, kādēļ orangutāni aizvien biežāk pārvietojas pa zemi

Dabas pētnieki novērojuši, ka pēdējo gadu laikā orangutāni aizvien biežāk redzami, pārvietojoties pa zemi, nevis kā ierasts – lēkājot pa koku zariem.

Leičesteras universitātes (Lielbritānija) zinātnieki, sadarbojoties ar kolēģiem no citām valstīm, veikuši 7 gadus ilgu orangutānu uzvedības pētījumu Borneo salā, lai labāk izprastu pērtiķu dzīvesveidu un tā izmaiņas. Pētījuma nolūkos tika novērota Borneo orangutānu ikdiena, to darbības fiksējot ar vairāk nekā 1000 nomaskētām kamerām.

Lasīt tālāk ...

Mezolīta Spānijas iedzīvotājam bijusi tumša āda un zilas acis

Brana 1, kā nosaukts viens no diviem Branas-Arintero alā, Valdelugeras novadā, Spānijas Leonas provincē atrastajiem mezolīta perioda indivīdu skeletiem, atbilstoši jauna, žurnālā "Nature" publicēta ģenētiska pētījuma rezultātiem, bijušas zilas acis, eiropeīds izskats, taču tumša āda. Šis ir arī pirmais, līdz šim atšifrētais Eiropas mezolīta iedzīvotāju nukleārais genoms (šūnas kodola DNS).

Lasīt tālāk ...

Denisa alas neandertāliešu genoms liecina par agrīno cilvēku grupu plašu sajaukšanos vidējā paleolītā

Jaunākais neandertālieša genoma atšifrējums devis negaidītas ziņas par vidējā un agrajā paleolītā Eirāziju apdzīvojušo cilvēku grupu - kromaņjoniešu, neandertāliešu, deņisoviešu un vēl kādas, iepriekš zinātenei nezināmas Homo populācijas savstarpējo krustošanos. Pētījuma rezultāti publicēti žurnāla "Nature" 2013.g. 19.decembra numurā.

Lasīt tālāk ...

Ap 400 000 gadu senas mtDNS atšifrējums uzdod jaunus, negaidītus jautājumus par cilvēka evolūciju

Uzlabojoties tehnoloģijām, zinātniekiem izdodas izdalīt sekvenēšanai derīgu DNS no arvien senākiem arhaisko cilvēku kaulu paraugiem un teju katrs šāds atšifrējums rada jaunu sensāciju, liekot pārvērtēt iepriekšējās hipotēzes un uzdodot jaunus jautājumus. Lai tikai atceramies, cik liels bija daudzu ģenētiķu, antropologu un arheologu pārsteigums, kad 2010.g. nolasītais, pirms 38,000 gadu Vindijas alā mūsdienu Horvātijas teritorijā dzīvojušā neandertālieša šūnas kodola DNS nepārprotami apliecināja, ka šo drukno, par Homo sapiens īsāko ķermeņu un dabīgi izstiepto galvaskausu ar izteiktajiem uzacu lokiem īpašnieki, par kuru pilnīgu cilvēciskumu vēl pavisam nesen bija izteiktas nopietnas šaubas, ir senči līdz pat 4% (pēc 2011.g. rezultātiem - 9%) no mūsdienu cilvēces (sk.: A.Marnica, "Katrs 10 pasaules iedzīvotājs - neandertāliešu pēctecis", atklajumi.lv, 02.08.2011.). 

Lasīt tālāk ...

Cilvēks sācis medīt pirms aptuveni 2 miljoniem gadu

Neapšaubāmi, viens no atslēgas faktoriem pērtiķcilvēka pārtapšanā par cilvēku ir gaļas iekļaušana diētā un ar tās ieguvi saistītās medības, kuru sekmīga norise bija atkarīga no to dalībnieku plānošanas, efektīvu medību ieroču gatavošanas un sadarbības spējām, kas, savukārt, bija ļoti svarīgas tālākajā Homo ģints evolucionārajā attīstībā.

Taču zinātniekiem joprojām nav skaidru atbilžu uz jautājumiem: kad un kādai sugai piederošs hominīds, paralēli kritušo vai plēsēju daļēji apēsto dzīvnieku pasīvai izmantošanai uzturā, sāka doties patstāvīgās medībās. Tāpat virkne karstu diskusiju tiek risināts par to, kāda veida medībās agrīnais Homo devās - vai tā bija atsevišķu vājāku dzīvnieku nodzīšana vai uzglūnēšana no slēpņa? 

Lasīt tālāk ...

Ģenētiķi: suni pirmie pieradinājuši senās Eiropas paleolīta mednieki

Runājot par cilvēka pieradinātajiem dzīvniekiem, kā vienu no pirmajiem parasti iedomājamies suni - mūsu uzticamo pavadoni, draugu un sargu. Un patiešām, gan atbilstoši Redjarda Kiplinga bērniem sarakstītajā stāstā "Kaķis, kas staigāja, kur pašam patīk" attēlotajai notikumu secībai, gan mūsdienu molekulārās bioloģijas priekšstatiem, tieši vilks bija pirmais dzīvnieks, kuru cilvēks pieradināja. Tik vienkārši gan nesokas ar suņa pirmdzimtenes meklējumiem. Šajā jautājumā pētniekiem vienota viedokļa pagaidām vēl nav. Jauna, žurnāla "Science" 2013.g. 15. novembra numurā publicēta raksta autori, balstoties uz ģenētiskām analīzēm, apgalvo, ka senākā suņa domestifikācija notikusi nevis Tuvajos Austrumos vai Ķīnā, par ko liecināja daži iepriekšējie pētījumi, bet Eiropā, laikā starp 18,800 un 32,100 gadiem pirms mūsdienām.

Lasīt tālāk ...

Modernā tipa cilvēki Āzijā, iespējams, dzīvo daudz senāk nekā iepriekš domāts

Mūsdienu cilvēku ienākšanas laiks Dienvidu un Austrumu Āzijā pagaidām nav precīzi zināms un par šo jautājumu nereti attīstās visai karstas zinātniskas debates. Atbilstoši plaši pieņemtam un daudzviet popularizētam uzskatam, Homo sapiens Vidusjūras austrumu piekrasti, izejot no Āfrikas, pirmo reizi sasniedza laikā starp 85 000 un 130 000 gadiem pirms mūsdienām, siltākā un mitrākā klimatiskā posmā, ko sauc par 5. jūras izotopu stadiju (MIS 5).

Lasīt tālāk ...

Valoda attīstījusies vienlaicīgi ar rīku izgatavošanu

Par cilvēka valodas rašanās un attīstības saistību ar rīku izgatavošanu zinātnieki diskutējuši jau daudzkārt. Jaunu pienesumu šajā diskusijā devis izdevumā “PLoS ONE” nesen publicētais, Liverpūles universitātē veiktais pētījums, kura ietvaros pierādīts, ka rīku izgatavošana un valodas lietošana tiek kontrolēta vienā un tajā pašā smadzeņu apgabalā.

Lasīt tālāk ...

Vai mūsdienu cilvēku senči ādu apstrādes tehnoloģiju pārņēma no neandertāliešiem?

Divi, samērā slaidi akmens laikmeta cilvēki uzmanīgi skatās kā daudz robustākais trešais ar spēcīgajām, muskuļotajām rokām apstrādā ribas fragmentu. Beidzot rudmatainais meistars ir pabeidzis, rīks ir gatavs un viens no skolniekiem pieliecas tuvāk, lai to apskatītu. Tā kā viņu valodas ir svešas, tad saprasties nav viegli. - "Tagad mēģini tu," savā mēlē saka neandertālietis, pastiepdams kromaņjonietim pretī jaunu ribas sagatavi.

***

Anatomiski mūsdienīgie cilvēki jeb kromaņjonieši neandertāliešus Eiropā sāka nomainīt aptuveni pirms 44 000 gadu. (sk. "Pāreja no neandertāliešiem uz mūsdienu cilvēkiem Rietumeiropā", atklajumi.lv, 17.09.2011.) Atsevišķās, ģeogrāfiski norobežotās vietās neandertālieši saglabājās līdz pat 27 000 - 30 000 gadiem pirms mūsdienām. Arheoloģiskais materiāls rāda, ka ap izzušanas laiku neandertāliešu materiālajā kultūrā parādās vairākas kromaņjoniešiem raksturīgas iezīmes - specializētu kaula rīku izgatavošana, ķermeņa ornamentu un nelielu asmeņu - mikrolītu - lietošana. Pētnieku aprindās ir notikušas plašas diskusijas par to vai šī tendence vienmēr ir saistāma ar Homo sapiens tiešu ietekmi un neandertālieši ir tikai kopējuši savu brālēnu tehnoloģijas - jeb tā var liecināt arī par neandertāliešu kultūras neatkarīgu attīstību. 

Lasīt tālāk ...

Mitohondriālā Ieva un Y hromosomas Ādams varētu būt dzīvojuši apmēram vienā laikā

Vispārīgi runājot par DNS pētījumiem, kuru ietveros ģenētiķi cenšas noskaidrot, pirms cik ilga laika dzīvojuši šodienas Zemes iedzīvotāju senākie kopīgie senči, nevilšus var rasties priekšstats, ka ar tiem domāta kāda viena, atsevišķa ģimene jeb divi, vienlaikus dzīvojuši cilvēki, taču tā nebūt nav. Tā sauktā mitohondriālā Ieva un Y hromosomas Ādams ir senāko, līdz mūsdienām saglabājušos sieviešu un vīriešu līniju priekšteči un šo zaru hronoloģiskais garums, kā liecinājuši virknē pētījumu iegūtie, atšķirīgie rezultāti, var būt dažāds. Tomēr, atbilstoši 2013.g. 2. augustā žurnālā "Science" publicētam rakstam, nevar izslēgt iespējamību, ka šo biblisko tēlu zinātniskie līdzinieki varētu arī piederēt kādai vienai nelielai, noteiktā laikā dzīvojošai Homo sapiens populācijai.

Lasīt tālāk ...