Gingivītu izraisošās baktērijas manipulē ar cilvēka imūnsistēmu

Gingivīts ir smaganu iekaisums, kas bieži skar par 40-50 gadiem vecākus cilvēkus un neārstēts izraisa smagākas saslimšanas - periodontītu, sistēmiskus iekaisumus, u.c. Jauns, izdevumā Journal of Leukocyte Biology publicēts pētījums atklāj, ka šo smaganu saslimšanu izraisošās baktērijas - Porphyromonas gingivalis - izdala vielas, kas novērš atbilstošu cilvēka imūnsistēmas reakciju, kura parasti ātri tiktu galā ar šāda veida infekciju.

Lasīt tālāk ...

Vai Flores 'hobiti' bija mikrocefāli mūsdienu tipa cilvēki?

Kopš 2004.gada, kad publicēja pirmos ziņojumus par 2003.gada „mazo cilvēciņu” jeb "hobitu" atradumiem Liangbuas alā Flores salā Indonēzijā, zinātnes pasaulē turpinās diskusijas vai atradumi pārstāv atsevišķu senāko cilvēku sugu, - Homo erectus pundurvariantu Homo floresiensis, kas uz salas izveidojies izolācijā no pārējas pasaules jeb tā bijusi ar mikrocefāliju vai citu līdzīgu galvaskausu deformējošu saslimšanu sirgstoša modernā Homo sapiens grupa?

Lasīt tālāk ...

Pirmo reizi iegūts tiešs DNS dubultspirāles attēls

To, kā shematiski izskatās DNS dubultspirāle zin teju katrs - tā ir attēlota skolu mācību grāmatās, parādās dažādos logotipos, žurnālu un grāmatu noformējumā. Daži šo dzīvības kodu nesošo makromolekulu pat ietetovē sev uz ādas.

Tomēr, neskatoties uz neskaitāmajiem, dažādās vietās publicētajiem ģenētisko kodu saturošās dezoksiribonukleīnskābes struktūras attēliem, vēl līdz šim nevienam nebija izdevies savām acīm tieši ieraudzīt noslēpumainos pavedienus. Tagad, pateicoties itāļu zinātniekiem, tas beidzot ir izdarīts.

Lasīt tālāk ...

Muzeja krājumā atrod pasaulē vecāko dinozauru

Ar mūsdienīgām metodēm izpētot fragmentārus skeleta kaulus, kas vairāk nekā 70 gadu glabājušies kādas Londonas Dabas muzeja krājuma telpas putekļainajos plauktos, paleontologi atklājuši, iespējams, senāko dinozauru, kas staigājis uz Zemes pirms aptuveni 245 miljoniem gadu - 10 līdz 15 miljonus gadu senāk nekā iepriekš domāts. Raksts par atklājumu 5.decembrī publicēts žurnāla Biology Letters tīmekļa versijā.

Lasīt tālāk ...

Paleontologi: zivis pacēlās gaisā 80 miljonus gadu pirms putniem

Ķīniešu paleontologi, izpētot labi saglabājušās 2009.gadā valsts DR atrastas fosīlijas, atklājuši iepriekš nezināmu, izmirušu lidojošo zivju sugu. Bēgot no plēsoņām, tā planējot pacēlusies gaisā virs viļņiem ap 80 miljoniem gadu pirms pirmo putnu parādīšanās.

Lasīt tālāk ...

Pirmo reizi publicē pasaulē retākā vaļa attēlus un aprakstu

Planētas jūras un okeāni joprojām slēpj daudzus nezināmus un mazpazīstamus dzīvniekus. Žurnāla Current Biology š.g. 6.novembra numurā Jaunzēlandes zinātnieki publicējuši pirmo pasaulē retākā jūras zīdītāja - lāpstzobu knābjvaļa (Mesoplodon traversii) - aprakstu. Publikācijas nozīmīgumu raksturo M.traversii attēls uz žurnāla vāka.

Lasīt tālāk ...

Agrīno hominīdu diētās dominējusi augu barība

Dažādos zinātniskos izdevumos parādās publikācijas par mūsu senču ēšanas paradumiem. Tos pēta gan pēc zobiem – pēc to formas, skrāpējuma pēdām, emaljas ķīmiskā sastāva, gan pēc dzīvnieku kaulu atradumiem, jo uz kauliem var atrast zobu vai darba rīku pēdas, kas var palīdzēt secināt par kritušā dzīvnieka likteni un mednieku veiksmi un prasmēm.

Lasīt tālāk ...

Kāpēc izmira neandertālieši: izvirdumu hipotēze

"Ekoloģisko faktoru nozīme pārejas laikā no vidējā uz vēlo paleolītu" - rakstu ar šādu nosaukumu krievu zinātnieki publicējuši amerikāņu žurnālā Current Antropology 2011.gada oktobrī. Rakstā tika apspriests ļoti interesants jautājums – kāpēc izmiruši neandertālieši? Autoru pārliecība - vainojami bija katastrofiski vulkānu izvirdumi.

Lasīt tālāk ...

Plakantārps apgāž bioloģijas likumu: šūnas var dalīties bez centrosomas

ASV zinātnieki, pētot plakantārpu Schmidtea mediterranea, atklāja, ka šiem primitīvajiem dzīvniekiem, kuri pazīstami ar savu apbrīnojamo reģenerācijas spēju nav šūnas organoīda - centrosomas, - kas līdz šim tika uzskatīts kā obligāta visu dzīvnieku un zemāko augu šūnu sastāvdaļa.

Lasīt tālāk ...

Vīriešu auguma garums un reproduktivitāte

Seno cilvēku un cilvēku senču ķermeņa garums ticis pētīts ne vienu reizi vien. M.Dobrovoļskai, piemēram, ir pētījums par korelāciju starp uztura kompleksa izmaiņām un ķermeņa augumu. Mūsu, latviešu, antropologi pētījuši seno Latvijas iedzīvotāju augumu un bērnu daudzumu. Guntis Gerhards (Latvijas vēstures institūts) pat aizstāvēja doktora disertāciju par seno Latvijas iedzīvotāju ķermeņa garuma izmaiņām pēdējo 9 gadu tūkstošu laikā, bet Gunita Zariņa (Latvijas vēstures institūts) – par Latvijas seno iedzīvotāju demogrāfiju. Viņai arī iznāca grāmata par šo tēmu. Tomēr viņi nesalika kopā savu pētījumu rezultātus, lai izsekotu sakarības starp ķermeņa garumu un bērnu skaitu, nemaz nerunājot par to, lai noteiktu, kā vīriešu ķermeņa garums ietekmē attiecības ar sievietēm, resp. kāda - maza, vidēja vai liela - auguma vīrieši labāk patīk sievietēm.

Lasīt tālāk ...