Jauns molekulāro datu pētījums precizē zīdītāju evolūcijas koku

Kad ir runa par evolūciju, gandrīz vienmēr kāds uzdod jautājumu: vai tiešām evolūcija ir pierādīta? Vai tiešām Dārvina teorija nav apgāzta? Varam atbildēt - Dārvina teorija tiešām nav apgāzta. Cita lieta, ka Dārvina laikā zinātnieku rīcībā nebija tik daudz liecību, cik to ir mūsdienās, un tik daudzveidīgu iespēju dažādu faktu pārbaudei.

Lasīt tālāk ...

Cikadejas zaudē "dzīvo fosīliju" titulu

Ja jūs lasījāt materiālus par Zemes evolūcijas attīstības periodiem, noteikti pamanījāt, ka katram periodam bija raksturīgi noteikti organismu kompleksi. Sākumā tie bija primitīvie ūdens organismi, vēlāk attīstījās daudz sarežģītāki daudzšūņi, vēl vēlāk parādījās dažādi sauszemes iemītnieki - gan augi, gan dzīvnieki.

Lasīt tālāk ...

Dienvidāfrikā, Blombas alā atklāta 100 000 gadu sena okera ieguves darbnīca

Senākās mākslas paraugi - ornamenti, simboli, kā arī liecības par krāsu izmantošanu, rotaslietu izgatavošanu, utml. darbībām iezīmē robežjoslu cilvēka apziņas attīstībā, mūsdienu Homo sapiens tapšanu. Viena no pašām pirmajām cilvēka izmantotajām krāsvielām ir okers. Jauna publikācija žurnālā Science sniedz liecības par okera izgatavošanu Dienvidāfrikā pirms 100 000 gadiem.

Lasīt tālāk ...

Ģenētiķi par pirmo amerikāņu izcelsmi

Par cilvēku ierašanos, tās laiku un veidu Amerikā joprojām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. 2011.g. martā mēs, piemēram, rakstījām par pētījumiem Kalifornijas piekrastes salās, kas ļāva izvirzīt pieņēmumu, ka turienes iedzīvotāji varētu būt ieradušies nevis nākot gar piekrasti, bet pa jūru no Āzijas (sk. "Senākie Ziemeļamerikas iedzīvotāji apdzīvoja piekrasti un pieguļošās salas", atklajumi.lv, 14.03.2011.). Ja iepriekš par šīm tēmām pamatā diskutēja, balstoties uz arheologu pētījumos iegūtajiem materiāliem, tad šobrīd arvien lielāku nozīmi iegūst ģenētiķu secinājumi.

Lasīt tālāk ...

Seno cilvēku mūža ilgums: vecvecāku efekta ietekme Homo sapiens konkurencē ar paleoantropiem

Seno hominīdu un seno cilvēku dzīves ilguma pētījumos ir noskaidrots, ka cilvēka priekšteču mūža garums nepārsniedza 30 gadu vecuma robežu. Piemēram, M.Dobrovoļskas rakstā "Cilvēks un viņa uzturs" ir šādi dati:

Lasīt tālāk ...

Pāreja no neandertāliešiem uz mūsdienu cilvēkiem Rietumeiropā

Visos laikos, kopš senākie cilvēki sāka migrēt, un līdz mūsdienām, kad dažādu iemeslu dēļ dažāda izmēra cilvēku grupas parādās svešās teritorijās, veidojās situācijas, kad aborigēnu un ienācēju grupas sāka konkurēt savā starpā par izdzīvošanu.

Lasīt tālāk ...

Cik sen suņi dzīvo blakus cilvēkam?

Mēs esam pieraduši, ka suņi ir mums blakus, un reti kāds iedomājas, cik sen šie dzīvnieki dzīvo kopā ar cilvēku? Var rasties arī cits jautājums – cilvēks pieradināja suni vai suns izvēlējās dzīvot blakus cilvēkam?

Lasīt tālāk ...

Apstiprināts paleoantropoloģijas terminu saraksts (fails raksta pielikumā) latviešu valodā

Līdz ar 2011.gada 31.augusta publikāciju "Latvijas Vēstnesī" pabeigts vēl viens darbs, saistībā ar latviešu valodas dabaszinātņu nosaukumu sakārtošanu.

Šis darbs ir zinātniskās tēmas „Antropoģenēzes pamatetapi" daļa - skaidrojošo terminu vārdnīca, kurā apkopoti 92 paleoantropoloģijā lietoto sugu un citu grupu nosaukumi latviešu valodā un to skaidrojumi. Parasti vārdnīcās ir ļoti maz terminu, kas saistīti ar antropoloģiju un īpaši – paleoantropoloģiju. Pārsvarā tajās atrodami sociālās antropoloģijas termini. Arī šajā darbā nav uzrādītas visas izmirušo primātu sugas, bet tikai tās, kas ir saistītas ar hominīdiem un bieži minētas literatūrā.

Lasīt tālāk ...

Meža patvērums un hominīnu vide pirms 6 miljoniem gadu

Cik ilgi zinātnieki pēta cilvēka evolūciju, tik ilgi notiek diskusijas par vidi, kādā dzīvojuši cilvēka senči. Gandrīz 100 gadus tika apspriesta Āfrikas savannas loma agrīno hominīnu evolūcijā - teorija par cilvēka senču iznākšanu no mežiem uz savannām, jo klimata izmaiņu rezultātā mežu platības samazinājās un nebija citas izejas, kā pielāgoties jaunajiem vides apstākļiem. Šo teoriju 1925.gadā izvirzīja R.Ā.Dārts, pirmais australopitēka atklājējs.

Lasīt tālāk ...

Vēlreiz par apmetnes Bizovaja datējumu

Jūnija beigās mēs rakstījām par Bizovaja apmetnes pētījumiem Ziemeļurālos, kuros piedalījās Krievijas un Francijas zinātnieki. Tagad portālā antropogenez.ru arheologi Ļ. Golovanova un V. Doroņičevs, „Pirmsvēstures laboratorijas" līdzstrādnieki, komentē L. Slimaka ar līdzautoriem publikāciju par šo tēmu.

Lasīt tālāk ...