Bioloģija

Alpīns augs dzen sakņotni sniegā

Detaļas: Publicēts Trešdiena, 15 Jūlijs 2009 00:00; Autors Atklajumi.lv

Sniegsakņu cīrulīši (Corydalis conorhiza) ir neliels augs, kas parasti aug Ziemeļkaukāza augstkalnu pļavās un spēj iegūt tam nepieciešamo slāpekli no kūstoša sniega. Šim nolūkam tam attīstās speciālas "sniega saknes", kas aug uz augšu. Šīs agrāk nezināmās parādības izpētes rezultāti ir apkopoti kopīgā krievu un holandiešu zinātnieku rakstā, kas nesen parādījās žurnāla Ecology Letters tīmekļa vietnē.

Lasīt tālāk ...

Āfrikas mežu liktenis ir atkarīgs no putniem

Detaļas: Publicēts Trešdiena, 08 Jūlijs 2009 00:00; Autors Atklajumi.lv

Kanādas ekologi noskaidrojuši, ka Āfrikas tropu mežu dzīvē ļoti svarīga loma ir putniem, kas barojas ar koku augļiem. Sēklas, kas izgājušas cauri putnu barības traktam, neapēd vaboles-sēklgrauži, un tāpēc tur, kur ir putni, mežs ātri atjaunojas. Putnu skaita samazināšanās rezultātā vaboles gandrīz pilnībā iznīcina sēklas. No otras puses, lapu aizsega biezuma samazināšanās izraisa putnu skaita samazināšanos. Rezultātā rodas pozītīva atgriezeniskā saikne, kas arvien vairāk un vairāk paātrina mežu bojāeju: mazāk koku - mazāk putnu - vaboles apēd vairāk sēklu - vēl mazāk koku utt.

Lasīt tālāk ...

Mikrobiem atklāta "paredzēšanas" spēja

Detaļas: Publicēts Otrdiena, 07 Jūlijs 2009 00:00; Autors Atklajumi.lv

Izraēlas zinātnieki atklājuši, ka mikroorganismiem (zarnu nūjiņām Escherichia coli un rauga Saccharomyces cerevisae šūnām) piemīt apsteidzošas reaģēšanas spējas, kas atgādina klasiskos Pavlova nosacījuma refleksus. Ja dabīgajā dzīves vidē viens stimuls bieži ir pirms otra, tad mikrobi var iemācīties reaģēt uz pirmo stimulu kā uz signālu, kas brīdina par drīzu otrā stimula parādīšanos. Atšķirībā no Pavlova suņiem, mikrobi savus "refleksus" iegūst nevis apmācībā, bet gan pateicoties mutācijām un atlasei daudzās paaudzēs.

Lasīt tālāk ...

Askolotli atjaunojas līdzīgi kā zīdītāji

Detaļas: Publicēts Pirmdiena, 06 Jūlijs 2009 00:00; Autors Aliens.lv

Aksolotls jeb aksolotla salamandra (Ambystoma mexicanum) ir savdabīga abinieku suga, kura, pēc biologu rīcībā esošām ziņām, brīvā dabā sastopama tikai Ksočimilko un nu jau nosusinātajā Čalko ezerā Meksikas vidienē. Aksolotla savādais izskats - ārējās žaunas, kas atgādina kapuci un šķietamā smaidā savilktā sejiņa ar izvirzītajām acīm - bieži piesaista akvāriju apmeklētāju uzmanību. Taču zinātniekiem aksolotli interesē cita iemesla pēc - dēļ tiem piemītošās brīnumainās spējas ataudzēt zaudētos locekļus un orgānus - šīs amfībijas spēj reģenerēt ne vien bojātas plaušas vai mugurkaulu, bet pat daļu no smadzenēm.

Lasīt tālāk ...

Orangutani – tuvākie cilvēku radinieki?

Detaļas: Publicēts Pirmdiena, 29 Jūnijs 2009 00:00; Autors Atklajumi.lv

Amerikāņu zinātnieki no Pitsburgas universitātes secinājuši, ka visticamāk cilvēku paši tuvākie radi ir orangutani. Agrāk uz šo lomu pretendēja šimpanzes. Pētnieku raksts publicēts žurnālā „Journal of Biogeography", bet tā īsais izklāsts sniegts universitātes interneta vietnē publicētā preses relīzē. Darba ietvaros pētnieki analizēja dažādu cilvēkveidīgo pērtiķu: šimpanžu, gorillu un orangutanu, kā arī cilvēku morfoloģiskos datus, izdalot 63 īpaši raksturīgas pazīmes.

Lasīt tālāk ...

Kāpēc zivis izvairās no atšķirīgiem partneriem

Detaļas: Publicēts Ceturtdiena, 18 Jūnijs 2009 00:00; Autors Aili Marnica

Daudzām dzīvnieku sugām lieli īpatņi pārojas pārsvarā ar lieliem partneriem, mazi - ar maziem. Ar Āfrikas monogāmo zivju pelvicachromis taeniatus piemēru izdevās parādīt, ka līdzīgs izvēlīgums var tikt novērots pat tad, ja "gaumes" visiem īpatņiem ir vienādas (visi izvēlās lielus partnerus), bet tieša konkurence par pievilcīgākajiem partneriem nepastāv. Iemesls acīmredzot ir tajā, ka zivis saprātīgi novērtē pašas savu pievilcīgumu, un, jo tas zemāks, jo zivs piekāpīgāka.

Lasīt tālāk ...

Tehnoloģiju apmaiņa un augsts iedzīvotāju blīvums uztur kultūras līmeni

Detaļas: Publicēts Pirmdiena, 15 Jūnijs 2009 00:00; Autors Atklajumi.lv

Angļu zinātnieki izstrādājuši jaunu modeli kultūras attīstībai cilvēku sabiedrībā. Tas paredz cilvēku populāciju dalīšanu dažādās apmetnēs ar atšķirīgiem kultūras līmeņiem. Jaunizveidotā modeļa izpēte parādīja, ka reiz sasniegtais kultūras (tehnoloģiju) līmenis var saglabāties tikai relatīvi augsta apmetņu iedzīvotāju blīvuma gadījumā.

Lasīt tālāk ...

Mamutu cepamgaļa Pavlovas IV gaumē

Detaļas: Publicēts Otrdiena, 09 Jūnijs 2009 00:00; Autors Aliens.lv

Čehu arheologi netālu no Austrijas un Slovākijas robežas atklājuši par Pavlovu IV nosauktu paleolīta apmetni, kurā pirms aptuveni 29 000 gadu dzīvojuši Gravetas kultūrai piederīgi kromaņjonieši - mūsdienu cilvēku senči. Apmetnē atsegta seno cilvēku virtuve, kuras centrā atradās liela, ap 5 m plata, zemē iedziļināta gaļas cepšanas vieta, kurā bija saglabājušās pēdējās maltītes - mamuta mātītes cepeša - atliekas.

Lasīt tālāk ...

Ķīnā atrod pasaulē senākos māla traukus

Detaļas: Publicēts Sestdiena, 06 Jūnijs 2009 00:00; Autors Aliens.lv

Starptautiska arheologu komanda Jučanjanas alā, centrālās Ķīnas Hunaņas provincē atradusi pasaulē senāko keramikas trauku paliekas. Atraduma apraksts 1. jūnijā publicēts ASV Zinātņu akadēmijas rakstu tīmekļa izdevumā.
Alā, kopā ar lielu daudzumu pelnu, dzīvnieku kaulu, akmens, kaula un gliemežvāku darbarīkiem atrastas vismaz divu trauku atliekas. Pēc atradumu tipoloģijas un datējuma arheologi noteica, ka pētāmo kultūrslāni veidojuši vēlā paleolīta mednieki vācēji, kuri alu izmantojuši kā nometnes vietu.

Lasīt tālāk ...

Dienvidrietumu Vācijā atrasta viena no pasaulē senākajām statuetēm

Detaļas: Publicēts Sestdiena, 16 Maijs 2009 00:00; Autors Aliens.lv

Žurnāls Nature publicējis rakstu, kurā Tībingenes (Vācija) universitātes arheologs Nikolass Konards ziņo par miniatūru sievietes statueti, ko atradis 2008. g. septembrī, veicot izrakumus Holefelsas alā netālu no Ulmas Švābijā, Dienvidrietumu Vācijā. Zinātnieks atradumu datējis ar 35 000 gadu senumu un raksturo kā "vienu no senākajiem figuratīvās mākslas darbiem" pasaulē.

Lasīt tālāk ...