Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Bioloģija

Daudzšūnu dzīvības rašanos atbīda par 200 miljoniem gadu senākā pagātnē

Pētnieku grupa no Kanādas un ASV pārcēlusi daudzšūnu dzīvības rašanos uz Zemes par 200 miljoniem gadu senākā pagātnē. Saskaņā ar viņu pētījuma rezultātiem, jau 850 miljonus gadu atpakaļ pasaules okeānā mitinājušies primitīvi sūkļi.

Lasīt tālāk ...

80 miljonus gadu vecos dinozaura kaulos atrod asins šūnu paliekas

Šķiet, sarežģīti organiski savienojumi parastos apstākļos nevarētu saglabāties 80 miljonus gadu. Tomēr izrādās, ka var gan. Ziemeļkarolīnas (ASV) Valsts universitātes paleontoloģe Mērija Šveicere žurnālā Science publicējusi rakstu, kurā ziņo par proteīnu un asins šūnām līdzīgu veidojumu atrašanu dinozaura kaulos.

Lasīt tālāk ...

Paleontologi: dinozauru izmiršana bija pakāpeniska

Pēc plaši atzītas teorijas dinozauri un virkne citu dzīvnieku pēkšņi izmira krīta perioda beigās pirms aptuveni 65,5 miljoniem gadu. Lai gan atsevišķi atradumi ASV un Ķīnā liecināja par daļas izzudušo sugu bojāejas pakāpeniskumu un dinozauru klātbūtni vēl agrajā paleocēnā, laikā pat vienu miljonu gadu pēc domātās masveida izmiršanas jeb K-T robežas, vairākums paleontologu šīs liecības uzskatīja par nepietiekamām, norādot, ka visdrīzāk tās nāk no sajauktiem ģeoloģisko periodu slāņiem. Tagad iegūti jauni, neapšaubāmi, akadēmiskā brīvpieejas tīmekļa žurnāla Palaeontologia Electronica jaunākajā numurā publicēti pierādījumi par to, ka kāda dinozauru grupa vispārējā bojāejā tomēr izdzīvoja.

Lasīt tālāk ...

Noslēgtā ekosistēmā zem Antarktīdas ledāja atrod “dzelzi elpojošus” mikrobus

Dartmutas un Harvarda (ASV) universitātes zinātnieki zem Antarktīdas ledājiem atklājuši unikālus mikroorganismus (17 sugas), kas piemērojušies dzīvei bez skābekļa, mūžīgā tumsā un aukstumā.

Lasīt tālāk ...

Gulda žubītes mātītes neapzināti spēj mainīt gaidāmo putnēnu dzimumu

Gulda žubītes (Erythrura gouldiae) mātīte ļoti savdabīgā veidā spēj nodrošināt savu pēcnācēju izdzīvošanas izredzes: pārojoties ar ģenētiski īsti nesaderīgu tēviņu, viņa palielina tēviņu proporciju gaidāmajā perējumā. Zinātnieki saka, ka tas ir bezprecedenta gadījums, kad putns var kontrolēt pēcnācēju dzimumu. 

Lasīt tālāk ...

Špicbergenā atrod milzu pliozaura fosīlijas

Norvēģu paleontologi tālu ziemeļos novietotā Svalbarda arhipelāga Špicbergenas salā atraduši pārakmeņojušās jaunas, iepriekš nezināmas izmirušas jūras rāpuļu pliozauru sugas fosīlijas. Atklājumu zinātnieki nosaukuši par vienu no nozīmīgākajiem Juras laikmeta atradumiem.

Lasīt tālāk ...

Pekinas cilvēks par 200 000 gadiem senāks nekā iepriekš domāts

Pekinas cilvēks jeb sinantrops, kā tika nosauktas no 1921. līdz 1966. gadam Čžoukoudanas alu kompleksā ap 54 km DR no Pekinas atklātās seno hominīdu atliekas, izrādās ir 200 000 gadu senāks nekā iepriekš domāts.

Lasīt tālāk ...

Novērojumi liecina: šimpanzes spēj kalt nākotnes plānus

Novērojot kāda šimpanžu tēviņa izdarības apmētājot cilvēkus Furuvikas zooloģiskajā dārzā Zviedrijā, izdevies iegūt pierādījumus, ka pērtiķi, tāpat kā cilvēki, spēj iepriekš izplānot dažādas vēlāk veicamas darbības. Nejaukā dzīvnieka rīcība šokēja zoodārza darbiniekus un apmeklētājus, taču sajūsmināja zinātniekus, kuru pētījuma rezultātu pārskats publicēts jaunākajā Current Biology numurā.

Lasīt tālāk ...

Kazahstānā atrod senākās liecības par zirgu domestifikāciju

Starptautiska arheologu komanda Kazahstānā atklājusi senākās šobrīd zināmās liecības par zirgu pieradināšanu. Ekseteras un Bristoles (Lielbritānija) universitātes vadīto pētījumu rezultāti publicēti žurnāla Science 6. marta numurā. Pētot Botai kultūras senvietas, zinātnieki atklāja, ka mūsdienu Kazahstānas teritorijā dzīvojoši cilvēki jau pirms 5500 gadiem bija pieradinājuši zirgus. Tas ir par 1000 gadiem ātrāk nekā domāja līdz šim un aptuveni 2000 gadus ātrāk pirms pieradināto zirgu iepazina Eiropā.

Lasīt tālāk ...

Atrasti 1,5 miljonus gadu seni cilvēka pēdu nospiedumi

Bornmoutas universitātes (Lielbritānija) zinātnieki paziņojuši, ka nesen Kenijā atrastie pārakmeņojušies pēdu nospiedumi pieder mūsdienu cilvēka agrajam sencim Homo ergaster, kā nereti dēvē agrīnos Homo erectus sugai piederīgos. Lāzerskenējumi ļāva noteikt, ka šī hominīda kāja jau pirms 1,5 miljoniem gadu anatomiski līdzinājusies mūsdienu cilvēka ekstremitātei - tai ir izliekta pēdas velve un īsi pirksti ar pēdai pieguļošu īkšķi. Tāpat kā mēs, arī homo ergaster, sperot soli, svaru vispirms pārnesis no papēža uz pēdas spilvenu un tad uz īkšķi.

Lasīt tālāk ...