Bioloģija

Neandertālieši dzīvoja nelielās grupās un bija kanibāli

Detaļas: Publicēts Ceturtdiena, 13 Janvāris 2011 00:00; Autors Aili Marnica

Sidronas alā Spānijā atrastas 12, domājams, vienai grupai piederīgu neandertāliešu atliekas. Kaulu un alas izpēte devusi pārliecinošus pierādījumus, ka citi neandertālieši pirms aptuveni 49 000 gadu viņus nogalināja un apēda. Savukārt ģenētiskās analīzes parādīja, ka vīrieši visu laiku dzīvoja ģimenē, bet sievas ņēma no citām grupām.

Lasīt tālāk ...

Birmā atklāta jauna pērtiķu suga

Detaļas: Publicēts Sestdiena, 30 Oktobris 2010 00:00; Autors Aliens.lv

Pārbaudot mednieku ziņojumus par novērotiem savāda izskata pērtiķiem, zinātnieki no Mjanmas, Biodažādības un dabas aizsardzības asociācijas, sadarbībā ar ārvalstu biologiem noskaidroja, ka neparastais dzīvnieks pārstāv jaunu, zinātnei iepriekš nepazīstamu Rhinopithecus ģintij (atbilstoši izskatam, sauktu arī par strupdeguņu ģinti) piederīgu pērtiķu sugu.

Lasīt tālāk ...

Pirmo reizi izdevies novērot dabīgās atlases darbību kukaiņu savvaļas populācijā

Detaļas: Publicēts Ceturtdiena, 10 Jūnijs 2010 00:00; Autors Atklajumi.lv

Britu biologiem pirmo reizi izdevies detalizēti novērot, kā notiek dabīgā un dzimumatlase kukaiņu (lauka circeņu) savvaļas populācijā. Agrāk šādi pētījumi nebija tehniski īstenojami. Šis pētījums apstiprināja vairākas klasiskas teorijas, taču daži rezultāti izrādījās negaidīti. Pie "pārsteigumiem" pieder pozitīva saistība starp mātīšu dzimumpartneru skaitu un izdzīvojušajiem pēcnācējiem, kā arī negaidīti lielais skaits mātīšu, kas vispār neatstāj pēcnācējus.

Lasīt tālāk ...

Atklāta imunogēna signālmolekula, kas varētu uzlabot vakcīnu efektivitāti

Detaļas: Publicēts Otrdiena, 08 Jūnijs 2010 00:00; Autors Aliens.lv

Pētot ar pārtikas saindēšanos saistītu mikroorganismu Listeria monocytogenes, zinātnieki atklājuši signālmolekulu ar iepriekš nezināmu funkciju, kas inficētajās šūnās izsauc neparasti spēcīgu imūnreakciju. Raksts ar pētījuma rezultātiem 27. maijā publicēts žurnāla "Science" tīmekļa versijā.

Lasīt tālāk ...

Rapamicīns palēnina peļu novecošanu

Detaļas: Publicēts Otrdiena, 08 Jūnijs 2010 00:00; Autors Atklajumi.lv

Rapamicīns ir viela, ko izdala augsnes baktērijas un ko pirmo reizi atklāja Lieldienu salas augsnē - izrādās, tā pagarina dzīvi ne tikai raugam, mušām un tārpiem (tas bija zināms jau agrāk), bet arī pelēm. Eksperimenti, ko neatkarīgi veica trijās laboratorijās, parādīja, ka peļu tēviņi, kas sāka saņemt rapamicīnu jau diezgan lielā vecumā (600 dienas), dzīvo par 9%, bet mātītes - par 13% ilgāk nekā kontroles peles, kas šo vielu nesaņēma. Taču rapamicīnam ir kaitīgi blakusefekti, kas nepieļauj tā izmantošanu cilvēku dzīves pagarināšanai.

Lasīt tālāk ...

Olbaltumvielu fragmentu pārkombinēšanās – ātrs veids, kā radīt jaunas pazīmes

Detaļas: Publicēts Otrdiena, 27 Aprīlis 2010 00:00; Autors Atklajumi.lv

Lielākā daļa olbaltumvielu molekulu sastāv no vairākiem funkcionāliem blokiem (domēniem). Izmantojot rauga nūjiņu dzimumuzvedību regulējošās signālkaskādes piemēru, amerikāņu biologi parādīja, ka bloku rekombinācija ir efektīvs veids, kā radīt jaunas pazīmes. Piemēram, izdevās iegūt rauga nūjiņas, kurām, salīdzinājumā ar "savvaļas" tipu, trīskārt pieauga pārošanās uzvedības efektivitāte (sapārošanās varbūtība). Pētījumi parādīja, ka olbaltumvielu domēnu sajaukšanās var būt svarīgs evolucionāro jauninājumu parādīšanās mehānisms paralēli gēnu duplikācijai un DNS regulatoro segmentu izmaiņām.

Lasīt tālāk ...

Ģenētiķi: neandertālieši sajaukušies ar modernajiem cilvēkiem

Detaļas: Publicēts Pirmdiena, 26 Aprīlis 2010 00:00; Autors Aili Marnica

Viens no intriģējošākajiem aizvēstures jautājumiem ir par neandertāliešu likteni - kur tie palika? Izmira, gāja bojā sīvās cīņās ar kromaņjoniešiem vai, varbūt, izšķīda lielajā jaunpienācēju pulkā. Tieši šādu versiju piedāvā Jaunmeksikas universitātes (ASV) zinātnieki, kuri 17. aprīlī notikušajā Amerikāņu fiziskās antropoloģijas asociācijas ikgadējā sanāksmē iepazīstināja kolēģus ar savu jaunāko pētījumu rezultātiem.

Lasīt tālāk ...

Sens ferments apstiprina hipotēzi par dzīvības izcelšanos karstajos avotos

Detaļas: Publicēts Piektdiena, 23 Aprīlis 2010 00:00; Autors Atklajumi.lv

Vācu bioķīmiķi vairākiem mikrobiem atklāja neparastu, glikozes sintēzē iesaistītu fermentu ar divkāršu funkciju. Fermenta īpašības un tā saimniekorganismu atrašanās vieta dzīvo būtņu evolucionārajā kokā atbilst hipotēzei, kas apgalvo, ka dzīvība radusies karstajos vulkāniskajos avotos un pirmie dzīvie organismi bija hemoautotrofi, tas ir, ieguva enerģiju no vienkāršām oksidēšanās-reducēšanās reakcijām un patstāvīgi veidoja organiskās vielas no CO2.

Lasīt tālāk ...

Darviniskā evolūcija bez gēnu piedalīšanās: prionu gadījums

Detaļas: Publicēts Piektdiena, 16 Aprīlis 2010 00:00; Autors Atklajumi.lv

Prioni ir infekciozas olbaltumvielas, kas izraisa nāvīgas saslimšanas dzīvniekiem un cilvēkiem. Tās ir nepareizi savītas prionu olbaltumvielas PrP molekulas, kuras ir spējīgas "vairoties", pārvēršot normālās PrP molekulas par sev līdzīgām. Izrādījās, ka prioniem piemīt kaut kas līdzīgs iedzimtības mainībai, kas tiem ļauj evolucionēt dabiskās atlases ietekmē. Viņi var piemēroties dažādiem šūnu tipiem un pat izstrādāt noturību pret zālēm.

Lasīt tālāk ...

Šimpanzes nepamet bāreņus

Detaļas: Publicēts Otrdiena, 13 Aprīlis 2010 00:00; Autors Atklajumi.lv

Vācu zinātnieki 30 gadus novēroja šimpanžu grupas dabīgajā vidē. Viņi noskaidroja, ka dabā šimpanzes nereti pieņem audzināšanā māti zaudējušus mazuļus - bāreņus. Šāda rīcība ir saistīta ar pamatīgiem personīgiem pūliņiem un riskiem, kas nedod audžuvecākiem nekādu redzamu ieguvumu. Tā ir īsta altruisma izpausme, kādu nebrīves apstākļos zinātniekiem fiksēt neizdevās. Altruistiskā uzvedība šimpanzēm, tāpat kā cilvēku sabiedrībās, veidojas spēcīga ārējā ienaidnieka klātbūtnē un starpgrupu konfliktu ietekmē.

Lasīt tālāk ...