Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Bioloģija

Ožas nozīme pirmo zīdītāju smadzeņu attīstībā

Kopš skolas laikiem mēs atceramies, ka cilvēkam absolūtā izteiksmē ir lielākas smadzenes, neskaitot vaļus un ziloņus, un lielākas smadzenes no visiem dzīvniekiem proporcionāli ķermeņa svaram. Ir daudz pētījumu par cilvēka smadzeņu lielumu, par primātu smadzeņu attīstību dziļā senatnē u.t.t. Bet kādas smadzenes ir neprimātiem? Latvijas Dabas muzejā antropoloģijas ekspozīcijā var salīdzināt laša smadzenes ar dažādu zīdītāju (cūkas, govs, zirga, cilvēka) smadzenēm. Kā un kāpēc smadzenes attīstījās tieši tā? Kas veicināja smadzeņu attīstību pašā sākumā, pirms vairākiem miljoniem gadu, kad zīdītāju vēl nebija?

Lasīt tālāk ...

Ko ēda Boisa parantropi?

Žurnāla PNAS elektroniskajā versijā publicēts darbs par Paranthropus boisei, agrāk zināma kā Zinjanthropus boisei un Australopithecus boisei, diētu. Lai to varētu noteikt, zinātnieku grupa Tūra Kērlinga vadībā izpētīja 24 šo hominīdu zobus, kas piederēja 22 indivīdiem.

Lasīt tālāk ...

Tanzānijā atklāj 120 000 gadu senus homo sapiens pēdu nospiedumus

Ikgadējā Paleoantropoloģijas biedrības sanāksmē (Mineapole, ASV) antropologs Braiens Ričmonds (Džordža Vašingtona universitāte) ziņoja par jauniem atradumiem Tanzānijā, kam sekoja publikācija 14.aprīlī žurnāla Scientific American portālā.

Lasīt tālāk ...

Pirmie zemkopji pārtikā izmantoja arī cieti saturošus savvaļas augus

Science 22. aprīļa numurā publicēts raksts, kurā teikts, ka pirmo reizi savākti plaši pierādījumi, kas apstiprina, ka Levantes senākie zemkopji pārtikā izmantoja dažādus augus, kas sakņu bumbuļos satur cieti. Tas liecina, ka cilvēki varēja atļauties eksperimentēt ar graudaugu audzēšanu, nebaidoties no bada.

Lasīt tālāk ...

Neandertālietis no Kīkobas alas Krimā: veselības stāvokļa rekonstrukcija

Mūsdienās pastāv dažādas iespējas noteikt veselības stāvokli kādreiz dzīvojušiem cilvēkiem. Var noteikt gan infekcijas slimības, gan traumas, gan vielmaiņas slimības, jo tās atstāj savas pēdas cilvēku (un dzīvnieku) kaulos. Piemēram, izdevās noteikt, ka vairāki neandertālieši cieta no kaulu slimībām, saistītām ar procentuāli pārāk lielu gaļas daudzumu pārtikas sastāvā, kā arī ar to, ka neandertālieši aukstā klimata dēļ bija spiesti visu laiku staigāt zvērādās un saule netika klāt viņu ķermeņiem. Rezultātā organismā nevarēja vajadzīgā daudzumā veidoties D vitamīns.

Lasīt tālāk ...

Seno cilvēku māksla

Parasti savas lekcijas par seno mākslu es sāku, norādot, ka, manuprāt, jau senākos darba rīkus var uzskatīt par mākslas priekšmetiem, kā arī, iezīmējot, kā senā māksla var palīdzēt mūsdienu zinātniekiem. Un lūk - tieši šie jautājumi apspriesti divos jaunākajos, portālā antropogenez.ru publicētajos rakstos, kas aplūko ar seno mākslu, tās izpausmēm un mūsdienu uztveri saistītas tēmas.

Lasīt tālāk ...

Deņisoviešu izpēte turpinās

Nesen mēs rakstījām par jauno cilvēku sugu Homo altaiensis no Deņisova alas Altajā. Krievijas ZA Arheoloģijas institūta vadošā speciāliste, bioloģijas zinātņu doktora kandidāte un vēstures doktore Marija Mednikova šobrīd gatavo jaunu rakstu izdevumam "Археология, этнография и антропология Евразии", kurā būs aprakstīts vēl viens atradums 11.slānī – pieauguša indivīda kreisās pēdas proksimālā falanga, vienkārši sakot, kājas pirksta kauliņš.

Lasīt tālāk ...

Valodas, gēni un Āfrika

Ir vairākas teorijas, kas skaidro seno cilvēku migrācijas. Viena no zināmākajām liela mēroga vēsturiskajām migrācijām mums pazīstama ar Lielās tautu staigāšanas nosaukumu. Daudz dažādu migrāciju bija arī nesenākā pagātnē. Migrācijas veicina populācijas areāla paplašināšanos, bet tas nenozīmē, ka pārvietojās visa pamatpopulācija. Parasti staigāšanā (migrācijās) iesaistās tikai aktīvākā populācijas daļa (N.Gumiļevs šos cilvēkus nosauca par pasionāriem).

Lasīt tālāk ...

Neandertālieši un anteneandertālieši – cits skats uz cilvēka evolūciju

Franču paleontoloģe Marija Antuanete de Lumlē-Vudjēra (Marie Antoinette de Lumley-Woodyear), pamatojot savus uzskatus ar Heidelbergas un Gruzijas cilvēku atradumiem, izvirzīja savu hipotēzi par cilvēku evolūciju. Tieši šīs sugas, viņasprāt, bija pirmie eiropieši. Viens no viņas pirmajiem, šai tēmai veltītajiem darbiem iznāca jau 1973.gadā. Šogad martā viņa ar savu vīru Anrī de Lumlē (Henry de Lumley) viesojās Krievijā, kur abi lasījuši lekcijas par cilvēka evolūciju un saviem pētījumiem Darvina muzejā Maskavā un Urālu Valsts universitātē.

Lasīt tālāk ...

Vai Zeme ir dzīvības šūpulis?

Cik par to ir runāts! Cik ir dzirdēts teoriju – piemēram, par „pirmatnējo buljonu"! Runa nav par to, vai uz Zemes notika dzīvības evolūcija? Runa ir par to, kā viss sākas.

Lasīt tālāk ...