Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Cilvēks

Krāpšanu atceras labāk nekā godīgu rīcību

Psihologi jau sen ir uzskatījuši, ka, attīstoties sadarbības un altruisma principiem, cilvēku sabiedrībā vajadzētu izstrādāties īpašiem adaptācijas mehānismiem, kas ļautu labāk iegaumēt neuzticamos ciltsbrāļus. Tomēr eksperimenti liecina, ka krāpnieku vārdus un sejas atceras ne labāk par godīgo cilvēku vārdiem un sejām. Atšķirība ir tajā, ka pazīstamu personību reputāciju bojājošus faktus atceras daudz labāk nekā ziņas par labu vai neitrālu rīcību.

Lasīt tālāk ...

Vai garīdznieks var būt ateists?

Filosofs Daniels Denets (Daniel Dennett) un socioloģe Linda Laskola (Linda LaScola) no Tafta universitātes (ASV) Kognitīvo studiju centra publicējuši rezultātus pirmajam pētījumam par maz zināmu un ļoti grūti pētāmu sociālkulturālu parādību: reliģiskās institūcijās strādājošiem priesteriem - ateistiem. Izvērstas anonīmas intervijas ar piecu protestantisko baznīcu pārstāvjiem sniedza skaidrību par iemesliem, kas liek garīdzniekiem-ateistiem turpināt kalpošanu Dievam, kuram viņi vairs netic.

Lasīt tālāk ...

Hiperaktivitātes un uzmanības deficīta sindromu, iespējams, izraisa svina piesārņojums vidē

Jau iepriekš bija zināms, ka saindēšanās ar augstas koncentrācijas svinu saturošām vielām, piemēram etilēto benzīnu, var izsaukt hiperaktivitātes un uzmanības deficīta sindromam raksturīgas izpausmes. Tomēr jaunākie pētījumi ļauj izvirzīt pieņēmumu, ka šos traucējumus var izraisīt arī tā dēvētais fona piesārņojums.

Lasīt tālāk ...

Atklāts smadzeņu receptors, kas pusaudžiem pubertātes vecumā apgrūtina jaunu valodu apguvi

Kā pierādīts vairākos pētījumos, padsmitniekiem, līdz ar pubertātes iestāšanos ievērojami samazinās spējas apgūt jaunas valodas un tādas telpiskās prasmes kā, piemēram, video spēļu vadību. Nesen žurnālā "Science" publicētā rakstā šī parādība tiek saistīta ar receptoru alpha4-beta-delta GABA, kas pubertātes laikā pastiprināti sāk veidoties hipokampā - smadzeņu daļā, kura atbildīga par mācīšanos un atmiņu.

Lasīt tālāk ...

Jaundzimušā raudu melodika ir atkarīga no viņa vecāku valodas

Zinātnieku grupa ierakstīja 30 franču un 30 vācu jaundzimušo raudas un izanalizēja to akustiskos raksturlielumus. Izrādījās, ka jau 2-5 dienas veci zīdaiņi raud dažādi: franču bērniem tonis kliedziena beigās paaugstinās, bet vācu - pazeminās. Standarta melodiskās kontūras šajās valodās ir veidotas tieši tā: franču valodā toņa augstums intonācijas vienības beigās paaugstinās, bet vācu valodā - krītas. Visdrīzāk bērni spēju atkārtot dzimtās valodas melodiskās īpašības iegūst vēl pirms dzimšanas.

Lasīt tālāk ...

Par sliktu vadītāju piedzimst!

Izrādās, sliktas automašīnas vadīšanas prasmes var būt tieši saistītas ar vadītāja iedzimtību - Kalifornijas Ērvina universitātes (ASV) neirozinātnieki atklājuši, ka gēna BDNF (brain-derived neurothropic factor - smadzenēs (1) atvasinātais neirotropais faktors) variācija Val66Met samazina tā īpašnieku spējas atcerēties iemācīto.

Lasīt tālāk ...

Nejaušas ģenētiskas mutācijas augošās smadzenēs - vai dažādo personību atslēga?

Amerikāņu biologi eksperimentāli parādījuši, ka cilvēka smadzeņu attīstības procesā šūnās - neironu priekštecēs norit mobīlo ģenētisko elementu - retrotranspozonu L1 - aktivizēšanās. Retrotranspozoni savairojas un ievietojas dažādos topošo neironu genoma posmos, kas izraisa neironu īpašību izmaiņas un gala rezultātā var ietekmēt visu smadzeņu darbību. Iespējams, šis mehānisms daļēji izskaidro cilvēcisko personību unikālo un daudzveidīgo dabu.

Lasīt tālāk ...

Pētījums: iedzīvotāju reliģiozitāte neveicina sabiedrības uzplaukumu

Desmitiem sociālekonomisko rādītāju analīze 17 augošajās "pirmās pasaules" valstīs neapstiprināja hipotēzi, ka augsts reliģiozitātes līmenis veicina sabiedrības labklājību. Tieši pretēji, saskaņā ar visu rādītāju datiem, izrādījās, ka visreliģiozākajās sabiedrībās valda vismazākā labklājība.

Lasīt tālāk ...

Laiku un telpu cilvēki uztver vienādi

Skaitļu secību cilvēki parasti iedomājas horizontālu rindu veidā, turklāt mazie skaitļi atrodas pa kreisi, bet lielie - pa labi. Asprātīgos eksperimentos ar brillēm, kas pārvietoja attēlu pa kreisi vai labi, itāļu psihologi parādīja, ka domu priekšstati par laika sprīžu ilgumu pakļaujas tai pašai likumsakarībai: īsie intervāli mums šķiet "kreisie", garie - "labie".

Lasīt tālāk ...

Smadzeņu mūzikas terapija ugunsdzēsējiem

Virkne neirologu uzskata, ka katram cilvēkam smadzenēs nemitīgi skan sava "melodija", kuras tempu un tonalitāti nosaka noskaņojums, prāta stāvoklis un smadzeņu fizioloģiskās īpatnības. Kad "melodiju" ieraksta, pārvērš mums pierastā mūzikas formātā un atskaņo, piemēram ārkārtas dienestu darbiniekam vai ugunsdzēsējam - tā var pastiprināt reakciju krīzes brīžos vai palīdzēt nomierināties pēc strespilna darba. 

Lasīt tālāk ...